“Tev, Jūrmalai”

 

FILMA!

Šis ir stāsts, kuram jau sen nebija jābūt, ja viss iepriekš solītais, būtu izpildīts – vismaz daļa. Mūsu mērķis ir šo visu, soli pa solim, beidzot izdarīt un veicināt mūsu mīļās pilsētas attīstību. Izrauties no šīs iestagnējušās situācijas. Beidzot attīstīt pašu pilsētu, ne kādu interešu makus vai privātās vajadzības.
Mēs esam te, lai ieviestu skaidrību!

Tev Jūrmalai un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts.


Es balsošu par Tev, Jūrmalai” un Jaunā konservatīvā partija apvienoto sarakstu Nr.11, jo uzticos šiem cilvēkiem. Viņi dzīvo tepat mums līdzās, pašaizliedzīgi, nesavtīgi un enerģiski darbojas mūsu pilsētas iedzīvotāju labā. Pie šiem cilvēkiem varu ieteikt griezties visiem maniem draugiem, radiem un paziņām, kas vēlas atrisināt kādu sasāpējušu problēmu vai kuriem ir priekšlikumi jūrmalnieku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Zinu, ka viņi vienmēr atradīs laiku uzklausīt, sadzirdēt un rast risinājumu.

Irina Avdejeva,
Eksperte izglītības jautājumos
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā

 

 


Es 3.jūnijā balsošu par Tev, Jūrmalai un Jaunā konservatīvā partija apvienoto sarakstu Nr.11.

Kāpēc? Tāpēc, ka mēs, vietējie iedzīvotāji, vislabāk zinām savu pilsētu. Ja maksājam nodokļus savas pilsētas budžetam, tad mums pašiem ir tiesības un pienākums izlemt par to, kas mums vajadzīgs.

Iveta Kravinska,
Slokas pamatskolas skolotāja, Mg.geogr.

 


Indra Brinkmane un Latvijas sporta veterānu savienības prezidents Daumants Znatnajs: SLĒGTĀ SPORTA MANĒŽA SLOKĀ.

INDRA BRINKMANE: Mēs atrodamies pie Slokas stadiona, teritorijā, kas šobrīd ir, maigi sakot, nedaudz nolaista, un kuru mēs vēlamies labiekārtot, uzbūvējot slēgto sporta manēžu, kur visiem Latvijas vieglatlētiem būtu iespēja trenēties arī ziemā. Tāpat arī futbolistiem. Lai tas būtu vienots sporta centrs vieglatlētikai un futbolam, kā arī labiekārtota apkārtējā teritorija, kas patlaban tā neizskatās.
DAUMANTS ZNATNAJS: Tā būtu cerība Latvijas sportam! Jo gan vieglatlētikā, gan futbolā mums vispār vairs nav Latvijā bāzes, kur izlases sportistiem normāli gatavoties. Ziemā vispār nav kur trenēties. Ja Jūrmalā izveidotu tādu centru, tas tiešām būtu cerīgi. Zinot, ka Jūrmalā kādreiz diezgan daudz kas izdarīts un iesākts, bet nezin kāpēc pēdējā gadā tas viss pazudis, es ceru, ka jaunais deputātu sastāvs realizēs šo Latvijas ļoti vajadzīgo sporta objektu gan futbolam, gan vieglatlētikai. Abi sporta veidi ir tiktāl nodzīvoti, ka nav vairs kur spēlēt Eiropas kausa spēli. NAV KUR. Latvijā. Diemžēl. Mēs ļoti ceram uz jauno deputātu sportisko sapratni!


NAKTS KINO UN DEJAS MELLUŽOS!

Pēc filmas kafija un tikšanās ar radošo grupu neformālā gaisotnē. Piedalās: Jānis Bordāns, Juta Strīķe, Juris Jurašs no Jaunas konservatīvās partijas un deputātu kandidāti no partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta – Arnis Ābelītis, Mārtiņš Stulpiņš, Dagmāra le Galla, Aivars Ozoliņš, Normunds Kazakevičs, Dzintra Homka, Māris Trankalis, Zigurds Starks, Jānis Ķirsis, Mikus Tillers, Indra Brinkmane, Pēteris Začests, Kaspars Tīmanis, Santa Vītola, Alla Plaude, Guntis Grūba, Uldis Kronblūms un Mārtiņš Visockis.
ZAĻUMBALLĪTĒ spēlēs grupa “LĪDZ BROŠAI”, kurā muzicē mūsu deputātu kandidāts Māris Trankalis (sintezators, ģitāra, saksofons), lieliskā vokāliste Antra Ozola (“Tip – Top”, “Proventus” u.c.) un vijolniece Dace Siliņa. Iespējams, ar bungām pievienosies vēl viens mūsu deputātu kandidāts, TV konkursa SUPERNOVA 2017 dalībnieks Mikus Tillers.


Mārtiņš Visockis un uzņēmējs Juris Visockis: VELOCELIŅI JŪRMALĀ.

MĀRTIŅŠ VISOCKIS: Redzi, pa kādiem neceļiem mums jābrauc pa jūrmalu ar riteņiem. Būtu labi, ja te būtu veloceliņi, naktī izgaismoti..
JURIS VISOCKIS: Doma brīnišķīga. Arī Jūrmalas domē jau ir pieņemts plāns, lai cauri visai Jūrmalai no Priedaines līdz pat Ķemeriem būtu veloceliņš. Nekādu problēmu nav.
MĀRTIŅŠ VISOCKIS: Tad viss atduras pret to, ka ir vajadzīga griba un vēlēšanās strādāt. Tāpēc būtu labi, ja Jūrmalā beidzot beigtu tikai runāt, bet sāktu vienreiz darīt.
JURIS VISOCKIS: Protams, ka varēja daudz vairāk izdarīt ar tiem pašiem resursiem, kas ir. Bet trūkst mums politiskās gribas, jo cīnās savā starpā, un rezultātā mēs mīcāmies uz vietas.
MĀRTIŅŠ VISOCKIS: Tad jūrmalniekiem jāņem sevi rokās, jānāk jauniem cilvēkiem, kuri beidzot gribēs Jūrmalu padarīt labāku un skaistāku.
JURIS VISOCKIS: Es domāju, Tu vēl to redzēsi, ka viss būs kārtībā!
TEV, JŪRMALAI: Domājams, ka šogad kopā ar partneriem beidzot pabeigsim šo pilsētniekiem tik nepieciešamo veloceliņu izbūvi. Šī projekta attīstība gadiem tiek muļļāta bez reālas rīcības pie pilsētas budžeta 100 000 000 eiro gadā.

Kaspars Tīmanis un režisore Diāna Bērza. REKONSTRUĒTA MELLUŽU ESTRĀDE.

DIĀNA BĒRZA: Kaspar, Tu esi mūziķis, Tu esi gudrs cilvēks.. Tad, kad Tu būsi deputāts, ja Tu būsi deputāts.. Tev obligāti jātur roka uz pulsa, lai Mellužu estrādes rekonstrukcija tiktu pilnībā pabeigta. Redzi, parka celiņi ir rekonstruēti, bērnu laukums ierīkots, dīķis labiekārtots, tualete ir skaista, vairāk rītdienas, nekā vakardienas, tagad mums jāsaglabā šī vakardiena caur rītdienu arī estrādes zonā. Starp citu, Mellužu estrāde ir viena no divām pēdējām Baltijā esošajām koka akustiskajām gliemežnīcām, otra ir Kuresārē.
KASPARS TĪMANIS: Igaunijā, jā!
DIĀNA BĒRZA: Arhitektiem, kas rekonstruēja Dzintaru Koncertzāles Mazo zāli, ir kolosāls projekts arī Mellužu estrādei.
KASPARS TĪMANIS: Man kā mūziķim, braukājot apkārt pa Latviju, jāsaka – visur viss attīstās, katrā mazākā miestiņā ir jau atjaunota estrāde, atjaunots kultūras nams, brauc un priecājies.
DIĀNA BĒRZA: Jūrmalnieki arī ļoti jautā, kad Mellužu estrāde beidzot tiks atjaunota..
KASPARS TĪMANIS: Parkam apkārt būtu vajadzīgs arī žogs. Cik zinu, vēsturiski te tāds ir bijis, būtu daudz drošāk.
DIĀNA BĒRZA: Tad novēlam Mellužu estrādei jaunu dzīvību.
KASPARS TĪMANIS: Jaunu dzīvību, jaunu atdzimšanu, noteikti estrāde te būs.
DIĀNA BĒRZA: Mellužu estrāde īstenībā ir Jūrmalas zaļais punkts, jo atrodas tieši Jūrmalas vidū. Tā ir Jūrmalas zaļā sirds!

Pēteris Začests un žurnāliste Lia Guļevska. VALTERU SAIETA NAMS.

PĒTERIS ZAČESTS: Vai Jūs zināt, kur mēs atrodamies?
LIA GUĻEVSKA: Jā. Ļoti labi zinu šo vietu jau kopš bērnības. Šeit bija Ugunsdzēsēju Depo, tā bija ļoti vēsturiska māja gan pēc sava ārējā izskata, gan pēc visa, kas notika tur iekšā. Tur nestāvēja tikai ugunsdzēsēju mašīna un šļūtenes. Te bija balles un brīnišķīga sabiedriskā dzīve. Ja šī vieta kādreiz atdzimtu, tā būtu dāvana ne tikai Valteriem, bet visiem jūrmalniekiem, jo šeit varētu būt arī piemiņas istaba leģendārajam aktierim Eduardam Pāvulam, kurš šepat ir dzīvojis un no Valteriem kājām gājis uz Asaru staciju, lai brauktu tēlot savu slaveno Šekspīra Romeo Eduarda Smiļģa iestudējumā Dailes teātrī.
PĒTERIS ZAČESTS: Tieši tāda ir mūsu doma, ka šeit varētu būt Valteru Saieta nams vietējiem iedzīvotājiem dažādiem kultūras pasākumiem un sabiedriskai dzīvei, kā arī piemiņas vieta Eduardam Pāvulam.
LIA GUĻEVSKA: Vai šī ēka varētu būt vecajā izskatā ar visu ugunsdzēsēju torni, kas būtu ļoti skaisti pārredzams no tālas apkārtnes?
PĒTERIS ZAČESTS: Manuprāt, būtu ļoti svarīgi saglabāt šeit vēstures elpu. Varbūt modernā veidā, bet ar vēstures elpu.
LIA GUĻEVSKA: Ideja ir brīnišķīga, es jums no sirds novēlu to piepildīt.
PĒTERIS ZAČESTS: Paldies!
TEV, JŪRMALAI: Mēs esam pārliecināti par sabiedriskā centra nepieciešamību gan Valteros, gan citās pilsētas apkaimēs.

Īsfilmas “Tev, Jūrmalai” pirmizrāde Majoros!

Pēc filmas kafija un tikšanās ar radošo grupu neformālā gaisotnē. Piedalās: Jānis Bordāns, Juta Strīķe, Juris Jurašs no Jaunas konservatīvās partijas un deputātu kandidāti no partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta – Arnis Ābelītis, Mārtiņš Stulpiņš, Dagmāra le Galla, Aivars Ozoliņš, Normunds Kazakevičs, Dzintra Homka, Māris Trankalis, Zigurds Starks, Jānis Ķirsis, Mikus Tillers, Indra Brinkmane, Pēteris Začests, Kaspars Tīmanis, Santa Vītola, Alla Plaude, Guntis Grūba, Uldis Kronblūms un Mārtiņš Visockis.

Maris Trankalis un māksliniece Ieva Bondare. APKAIMJU ZĪMES JŪRMALĀ.

MĀRIS TRANKALIS: Ieva, es visu laiku gatavojos Tevi uzaicināt ciemos. Es dzīvoju Mellužos. Tu zini, kur ir Melluži?
IEVA BONDARE: Es nezinu, kur ir Melluži. Mūsdienās es laikam uzticētos vienīgi savam telefonam, uzliktu WAZE un tā es Tevi atrastu. Bet ja nopietni.. es atceros, ka bērnībā bija šīs apkaimju zīmes. Tā ir arī reklāma konkrētai vietai, lai cilvēks var būt lepns, ka viņš dzīvo Dzintaros, Majoros vai Mellužos. Es kā māksliniece uzskatu, ka šīs zīmes var kalpot arī kā skaisti mākslas objekti vidē jebkuram, kas iebrauc pilsētā, jebkuram, kas dzīvo Jūrmalā.
MĀRIS TRANKALIS: Man pašam arī patiktu, ka pilsētā būtu tādi vides objekti, kas norāda uz atrašanās vietu.
IEVA BONDARE: Es zinu, ka Jūrmalā dzīvo divi fantastiski tēlnieki Olga Šilova un Gļebs Panteļejevs. Tie ir mani pasniedzēji, es viņu gaumi zinu, uzticos un domāju, ka tas būtu ļoti skaisti.
MĀRIS TRANKALIS: Mēs darīsim visu, lai izdotos šo ideju Jūrmalā īstenot.
IEVA BONDARE: Ja ticēs un cīnīsies, tad izdosies. Tā ir mana pārliecība.
MĀRIS TRANKALIS: Paldies!
Tev, Jūrmalai: Apkaimju zīmes būs gan kā telpiskās vides objekti, gan vietas norāde. Rīkojot konkursu, mūsu Jūrmalas mākslinieki piedāvās brīnišķīgas idejas šādu objektu izveidei.

Jānis Ķirsis un mūziķis Arvis Reiks: Kauguru Mežaparks.

JĀNIS ĶIRSIS: Šo neskarto teritoriju mēs varam izmantot līdzīgi kā Dzintaros, izveidojot Kauguru Mežaparku, celiņus pastaigām, noteikti arī Jūrmalas jauniešu Iniciatīvu centrs ir pelnījis savas telpas, lai Jūrmalas jauniešiem būtu vieta, kur izpausties.
MŪZIĶIS ARVIS REIKS: Jā, manuprāt, šī ir ļoti laba vieta. Tuvu jūra, mežs, svaigs gaiss, ļoti ērta piebraukšana ar auto, visiem izdevīgi.
JĀNIS ĶIRSIS: Šeit, kur tagad ir viens dabiski iestaigāts celiņš, es redzu sakārtotu teritoriju ar lieliskām atpūtas iespējām.

MŪZIĶIS ARVIS REIKS: Es iedomājos, cik forši te ziemā būtu skaisti izgaismota slidošanas trase cauri mežam, jebkura ģimene te būtu laimīga atpūsties.
JĀNIS ĶIRSIS: Un vasarā šī slidotava varētu būt izgaismots veloceliņš.
MŪZIĶIS ARVIS REIKS: Tā ir ļoti laba ideja, es ceru, jūs to arī realizēsiet!
TEV, JŪRMALAI: Kauguru apkaimē dzīvo lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju , šādu aktīvās atpūtas parku un JAUNIEŠU CENTRU vajadzēja realizēt jau šobrīd.

Mikus Tillers un Latvijas labākā loka šāvēja Anete Kreicberga.
ATPŪTAS PARKS JAUNĶEMEROS.

MIKUS TILLERS: Anete, esmu atvedis Tevi uz Jaunķemeriem, Kolkas ielu 2. Te ir 12 ha pilnībā neizmantotas zemes, kur beidzot varētu rīkot normālus, kūrortpilsētai atbilstošus festivālus.
LOKŠĀVĒJA ANETE KREICBERGA: Te varētu būt arī lielisks loka šaušanas centrs.
MIKUS TILLERS: Būtiskākais faktors – mums kūrortpilsētā nav opcijas ilgāk par 23.00 rīkot pasākumus. Tā, man šķiet, ir traģēdija, kas necik neraksturo to, kāda īstenībā ir Jūrmala.
LOKŠĀVĒJA ANETE KREICBERGA: Neraksturo gan, tieši tā!
MIKUS TILLERS: Iedomājies, te varētu atbraukt jebkurā gadalaikā, jo mēs varam šo teritoriju multifunkcionēt. Gribi, atbrauc karuseļi ( nevis noliek tos pie Kauguru tirgus, kur tas izskatās briesmīgi), gribi, atbrauc cirks, gribi, uzliekam bērnu spēļu laukumu – te var attīstīt pilnīgi jebko!
LOKŠĀVĒJA ANETE KREICBERGA: Visu, ko cilvēki vēlas! Arī starptautisku rokfestivālu līdz 4.00 rītā!
MIKUS TILLERS: Tieši tā!
TEV, JŪRMALAI: Lūk, šādu attīstību mēs paredzam šai apkaimei Jūrmalā! Protams, uzreiz visas idejas nebūs iespējams realizēt, bet šī ir viena no vietām, kas jāsakārto tuvāko gadu laikā, lai Jūrmala būtu tiesīga saukt sevi par kūrortu, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi būtu apmierināti un radītu labvēlīgus attīstības apstākļus investīcijām, biznesam un iedzīvotāju ikdienai.


Īsfilmas “Tev, Jūrmalai” pirmizrāde Kauguros

Pēc filmas kafija un tikšanās ar radošo grupu neformālā gaisotnē. Piedalās: Jānis Bordāns, Juta Strīķe, Juris Jurašs no Jaunas konservatīvās partijas un deputātu kandidāti no partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta – Arnis Ābelītis, Mārtiņš Stulpiņš, Dagmāra le Galla, Aivars Ozoliņš, Normunds Kazakevičs, Dzintra Homka, Māris Trankalis, Zigurds Starks, Jānis Ķirsis, Mikus Tillers, Indra Brinkmane, Pēteris Začests, Kaspars Tīmanis, Santa Vītola, Alla Plaude, Guntis Grūba, Uldis Kronblūms un Mārtiņš Visockis.

Indra Brinkmane – Savas dzimtās pilsētas labā gribu strādāt arī turpmāk!

Esmu dzimusi, augusi un dzīvoju sava vecvectēva celtajā mājā Bulduros. Mana ģimene Jūrmalā dzīvo jau četrās paaudzēs. Mācījos Jūrmalas 4. pamatskolā (tagad Majoru vsk.), vidusskolu pabeidzu Rīgā un augstāko izglītību ieguvu Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, kur ieguvu sporta skolotājas, treneres kvalifikāciju. Vēlāk man tika piešķirts maģistra grāds. Skolas laikā aktīvi nodarbojos ar sportu un ieguvu Sporta meistara sporta klasi akadēmiskajā airēšanā. Pēc augstskolas beigšanas strādāju Slokas pamatskolā, tad Jūrmalas 1. ģimnāzijā par sporta skolotāju. No 2007. līdz 2016. gadam strādāju Jūrmalas pilsētas domē Sporta nodaļā, pēc tam Sporta pārvaldē par vadītāju. Vadot Sporta nodaļu tika sasniegti augsti rezultāti pilsētas sporta attīstībā – izcīnītas 3. vietas gan Latvijas pieaugušo olimpiādē, gan Latvijas Jaunatnes olimpiādē, kā arī organizēta Latvijas Jaunatnes Olimpiāde Jūrmalā. Senioru sportā izcīnītas visaugstākās vietas – absolūtajā kopvērtējumā Latvijā izcīnīta 1. vieta Latvijas sporta senioru savienības sporta spēlēs, gadā startējot 23 sporta veidos, vairākus gadus pēc kārtas. Ir organizēti lieli starptautiski sporta pasākumi, kā viens no ievērojamākajiem – Eiropas Masters turnīrs pludmales volejbolā, vairāki maratoni, ralliji u.c. lielāki un mazāki kopsummā 400 sporta pasākumi. Par plānveidīgu sporta attīstību pilsēta 2016. gadā saņēma Eiropas novērtējumu – Eiropas Sporta pilsētas statusu. Kopš 2016. gada 1. augusta strādāju Jūrmalas Sporta skolā.

Savas dzimtās pilsētas labā gribu strādāt arī turpmāk. Tāpēc uzskatu, ka noteikti vajag atbalstīt un attīstīt:
Lielupes vidusskolas renovāciju un rekonstrukciju, lai Priedaines, Lielupes un Bulduru bērniem un jauniešiem nebūtu jābrauc mācīties uz Rīgu, bet varētu netālu no mājām iegūt kvalitatīvu izglītību, mācoties mūsdienīgā vidē. Ļoti nepieciešama šīs apkaimes iedzīvotājiem, sevišķi jaunajai paaudzei, ir mūsdienīga un plaša sporta zāle, lai būtu kur trenēties un fiziski attīstīties, lai Jūrmalas Sporta skolas treniņi basketbolā, volejbolā un rokasbumbā varētu notikt arī šajā pilsētas daļā.
Majoru muižas rekonstrukciju, izveidojot tur mūsdienīgu kultūras (izstāžu zāles u.c.), atpūtas (ar kamerzāli nelieliem kultūras pasākumiem) un jauniešu centru (telpas nodarbībām ar jaunām inovatīvām tehnoloģijām), iekopjot un izveidojot apkārt Majoru muižai skaistu dārzu un parku.
Slēgto hokeja halli Jūrmalā,
Slokas stadiona kapitālos remontus, renovējot tribīnes, atjaunojot skrejceliņu, nomainot un rekonstruējot esošo sintētisko futbola segumu
Slokas stadiona trešās kārtas projektu, kam būtu jāsastāv no slēgtās vieglatlētikas sporta manēžas ar mākslīgo segumu telpu futbolam, lai stadions būtu vienots komplekss gan vasaras, gan ziemas sezonās.
Labiekārtotas peldvietas pie upes Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Majoros, Dubultos, Valteros, Slokā.
Nelielu, lokālo kultūras centru Valteros, kur kādreiz atradās BUB, lai tur atkal varētu notikt Valteru un Krastciema iedzīvotāju kultūras pasākumi, svētki, kopā sanākšanas.

Indra Brinkmane,
Tev, Jūrmalai.

Te nu mēs esam – partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās Konservatīvās partijas apvienotā komanda!

Mums nav jāgaida kādu no malas, kas nāks ar savām idejām un izrīkos. Mēs paši varam būt radoši, rīkot un darīt – sakopt savus pagalmus, sakārtot savas ielas un pārvaldīt savu Jūrmalu.
Ķemeri, Kauguri, Kaugurciems, Valteri, Vaivari, Asari, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri – katrs esam no savas apkaimes, bet visi kopā – vietējie jūrmalnieki.
Beidzot Jūrmalas domes vadībai jābūt pašu jūrmalnieku rokās!
Lai kopā mums izdodas!

ZIGURDS STARKS UN AKTRISE ZANE BURNICKA:SILTUMENERĢIJA JŪRMALĀ

AKTRISE ZANE BURNICKA: Saule, jūra, smiltis – tāds ir mans kūrorts vasarā. Bet vai Jūrmalā ziemā arī mēdz būt silts?
ZIGURDS STARKS: Jūrmalā ir centralizētā siltumapgāde, kas nodrošina ziemā ar siltumu. Mēs esam šo centralizēto siltumapgādi attīstījuši pēdējos trijos gados ļoti nopietni. Esam uzbūvējuši jaunu šķeldas katlumāju ar austriešu iekārtām, nomainījuši siltumtrases, izbūvējuši jaunas siltumtrases, tie bija divi Eiropas Savienības projekti par kopējo summu 6,2 miljoni eiro. Pusi šīs summas mēs dabūjām atpakaļ no Eiropas, tagad nepieciešama attīstība nākotnē. Mums jāturpina mainīt siltumtrases, jāmaina vecās iekārtas, nākamos 3 gadus vēl varēs izmantot Eiropas Savienības finansējumu. Mums šī nauda ir jāizmanto. Ja būs ļaužu atbalsts, mēs turpināsim aktīvi strādāt. Pilsētā darāmā ir daudz, un mēs to varēsim izdarīt!
AKTRISE ZANE BURNICKA: To es saprotu – cauru gadu silts!
TEV, JŪRMALAI: Jaunā šķeldas katlu māja dos iedzīvotājiem 10% siltumenerģijas tarifa samazinājumu!

DZINTRA HOMKA UN AKTIERIS ARNIS LĪCĪTIS: MINERĀLŪDENS URBUMI JŪRMALĀ

AKTIERIS ARNIS LĪCĪTIS: Kā es atceros no savas pionieru bērnības, tie garšīgie un smirdīgie ūdeņi bija Ķemeros! Tā ir tikai vienīgā vieta Jūrmalā?
DZINTRA HOMKA: Vispār Jūrmalā ir 39 minerālūdens urbumi. Divi no tiem atrodas pie Dzintaru koncertzāles, kur kādreiz bija kaiju strūklakas, kur cilvēki varēja braukt un nogaršot šos ārstnieciskos ūdeņus. Šeit arī atrodas divi lieli urbumi, viens minerālūdens urbums 506 m dziļumā, otrs – 1000 m dziļumā. Viens ļoti piesātināts ar bromu, kura galvenais vads savulaik gāja uz sanatoriju „Baltija”. Otrs vads – uz sanatoriju „Fabriciuss”. Kāda ir mūsu nākotnes doma? Lai vairāk piesaistītu gan vietējo iedzīvotāju, gan ciemiņu uzmanību, šeit, kur atradās tās kaiju strūklakas, varētu pārņemt pieredzi no vācu kolēģiem – izveidot žagaru sienu, caur kuru tiek laistas minerālūdeņu strūklas, kas darbojas kā izsmidzinātāji, kā inhalatori. Cilvēki varētu ieelpot šo svaigo, mineralizēto gaisu un ārstēt savas elpošanas sistēmas. Piemēram, laringītu, mākslinieka kungs, kas parasti ir profesionāla saslimšana..
AKTIERIS ARNIS LĪCĪTIS: Jā! Ļoti jauka ideja. Lai jums tas izdodas. Tas būtu lieliski.
DZINTRA HOMKA: Paldies!
TEV, JŪRMALAI: Kamēr mēs Latvijā par šādām žagaru un minerālūdens sienām tikai runājam, Lietuvas kūrortos, piemēram, Druskininkos un Birštonā, tas jau ir darīts. Šādi objekti vakareiropā ir pašsaprotama lieta, jo vairāk, ja vieta ir kūrorts. Mums arī tā būs!

NORMUNDS KAZAKEVIČS UN DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: SAKĀRTOTI IEKŠPAGALMI UN KAUGURU TIRGUS STĀVVIETA

/ saruna Kauguru tirgū/
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Labdien, kaimiņ!
DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Labdien!
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Varbūt varu palīdzēt aizvest Jūs mājās?
DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Ar prieku. Tikai.. kur Tava mašīna?
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Kaut kur tālumā. Te jau pie tirgus nav kur normāli novietot automašīnu. Lūk, tepat blakus ir liels laukums, Jūrmalas īpašums, kurā varētu izvietot pietiekami plašu autostāvvietu gan pircējiem, gan pārdevējiem.

/ saruna Kauguros, daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā/

DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Nevarētu teikt, ka te būtu, kur apstāties.
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Tiesa gan, arī iekšpagalmos ir haoss ar automašīnu novietošanu. Tāpēc mēs vēlamies atrisināt šo problēmu, lai daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varētu droši novietot savas automašīnas. Vajadzētu sakārtot arī ietves, izvietot soliņus, iestādīt košumkrūmus, jo mēs, jūrmalnieki, esam pelnījuši dzīvot skaistā un sakoptā vidē.
DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Katrai lietai ir jāatrodas savā vietā. No cilvēkiem, kuri pavirši izturas pret ārēji šķietami sīkām un nenozīmīgām lietām, par kurām mēs patlaban runājam, ir lieki gaidīt, ka viņi izturēsies nopietni un ar pašatdevi tajās lietās, kas ir svarīgas un būtiskas. Tāpēc es no visas sirds vēlētos, lai mūsu ikdiena netraucētu mūsu dzīvei!
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Paldies!

TEV, JŪRMALAI: Liela daļa jūrmalnieku saskārusies ar šo problēmu pie Kauguru tirgus. Ir vajadzīga tikai griba un vēlēšanās to sakārtot, un mums tāda ir.

AIVARS OZOLIŅŠ UN UZŅĒMEJS IVO JANSONS: JŪRMALAS GRANTĒTIE CEĻI

UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Mēs šobrīd atrodamies Lāčplēša ielā. Ko mēs šeit redzam?
AIVARS OZOLIŅŠ: Tipiska Jūrmalas grantētā iela. Tāda, kas vasarā put, rudenī un pavasarī dubļos. Tā mēs te dzīvojam Jūrmalā.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Katru dienu šeit staigā māmiņas ar ratiņiem, tās ir briesmas vienkārši. Par tumšo laiku nemaz nerunājot.
AIVARS OZOLIŅŠ: Manuprāt, Jūrmalā vajadzētu lielākās grantētās ielas sakārtot. It īpaši tās, kur jau ir veikta ūdensvada un kanalizācijas izbūve. Uzlabot šķembu pamatu un veikt asfaltēšanas darbus. Nebūtu putekļu, nebūtu dubļu, visiem būtu smaids.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Būtiska nianse. Nekur nav vietas gājējiem.
AIVARS OZOLIŅŠ: Ietves nekur nav izbūvētas Jūrmalā mazajās ieliņās. Visur ir tikai braucamā daļa. Mēs vēlamies sakārtot gan gājēju celiņus, gan braucamo daļu.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Solīt jau sola visi. Kāds būtu tas reālais risinājums? Lai kaut ko labotu un darītu, vajadzīga nauda.
AIVARS OZOLIŅŠ: Mums ir risinājums. Jūrmala gada laikā ieņem divus miljonus eiro par caurlaidēm. Šo naudu mēs varam novirzīt grantēto ielu asfaltēšanai.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Prieks dzirdēt!
TEV, JŪRMALAI: Grantētām ielām pilsētā pēc četriem gadiem jābūt pagātnei. Šis ir viens no pirmajiem darbiem, kuru uzsāksim kopā ar politiskajiem partneriem. Tam piekrīt visi jūrmalnieki, kuri saskaras ar šo problēmu.

MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ UN KLAVIERSKOLOTĀJA IRĒNE ŠTRAUSE: ĶEMERU PARKS

MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ: Pašlaik mēs atrodamies pie sēravota „Ķirzaciņa”. Cilvēki saka, ka „Vardīte” mežā pazudusi. Vajadzētu restaurēt arī „Tautas deju”.
KLAVIERSKOLOTĀJA IRĒNE ŠTRAUSE: „Tautas dejas” avotā bija pilnīgi citāds ūdens. Sāļš.
MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ: Jā, tas bija domāts kunģiem. Dzeršanai. Protams, zināmos daudzumos. „Ķirzaciņas” ūdens ir skaistumam. Cilvēks kļūst uzreiz 10 gadus jaunāks. Vēl ir Mīlestības saliņa, ko vajadzētu atjaunot.
KLAVIERSKOLOTĀJA IRĒNE ŠTRAUSE: Mīlestības saliņā bija kafejnīca. Spēlēja mūziku. Ķemeri ir ļoti daudz zaudējuši no tā, kas te bija.
MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ: Parku vajadzētu rekonstruēt visu – celiņus, kokus, ūdenstorni, kur varētu muzeju ierīkot. Viss tas ir komplekss darbs. Vajag tikai gribu.
TEV, JŪRMALAI: 2013.gada 26.jūnijā ar balsu vairākumu pilsētas dome pieņēma lēmumu iegādāties Ķemeru kompleksu. G.Trukšņa vadītā koalīcija šo lēmumu ignorēja, un Latvija zaudēja vēl vienu mūsu tautas kultūras simbolu, kas šobrīd ir Krievijas uzņēmuma īpašums.

ARNIS ĀBELĪTIS UN AKTRISE BAIBA INDRIKSONE: ĶEMERU TERMĀLIE BASEINI

ARNIS ĀBELĪTIS: Mūsu ideja ir Ķemeros izveidot termālos baseinus un baseinus ar minerālūdeni. Ja esam radījuši Kultūras Templi Dzintaros, atjaunojuši koncertzāli, tad šis varētu būt Templis miesai. Miesai un dvēselei.

AKTRISE BAIBA INDRIKSONE: Tā ir kolosāla ideja. Cilvēkam viena no galvenajām vajadzībām ir veselība. Šis projekts ir unikāls Latvijai, bet nav unikāls pasaulei. Mani jaunieši, braukājot pa pasauli, ir peldējušies Islandē, kur daba devusi karsto ūdeni, mērcējušies Horvātijā un Itālijā, kad apkārt ir ziema. Visur tas ir ļoti apmeklēts un pelnošs bizness. Noteikti aiciniet mani uz atklāšanu, es pirmā lēkšu iekšā!

TEV JŪRMALAI: Šis ir viens no aktuālajiem darbiem, kuri veicami. Tā nav utopija un zinātniskā fantastika, bet gan Jūrmalas domes neizdarītais darbs, kurš tika apstiprināts domes sēdē jau 2009.gada izskaņā kā „Kūrorta attīstības koncepcijas” dokuments.

 

Pēc Pirmā Mītiņa!

Rūdolfa Blaumaņa 150.jubilejai par godu 2013.gadā uz pašvaldību vēlēšanām partija “Tev, Jūrmalai” iestudēja viņa viencēlienu “Pēc pirmā mītiņa.” Kas četru gadu laikā mainījies, spriediet paši..

LOMĀS:
Taukšķis – Arnis Ābelītis
Eda – Diāna Bērza
Marta – Iveta Kravinska
Ernests – Normunds Kazakevičs
Biroja priekšsēdētājs – Mārtiņš Stulpiņš
Pirmā sekretāre – Svetlana Seņkina
Otrā sekretāre – Irina Avdejeva
Kukuļu griezējs – Aivars Ozoliņš
Pirmā naudas mazgātāja – Aija Tuņa
Otrā naudas mazgātāja – Indra Krūmberga
Naudas žāvētāja – Ligita Ķirse
Pirmais vīrs ar kurvi – Ralfs Fedosejevs
Otrais vīrs ar kurvi – Armands Erdmanis – Hermanis
Fotogrāfs – Ojārs Martinsons

Režisore: Diāna Bērza

Tev, Jūrmalai!

 

Mārtiņš Visockis par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā!

Ja jūs man jautāsiet – kāda ir situācija Jūrmalas pilsētā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, kuru maksā jūrmalnieki, es jums atbildēšu lakoniski – katastrofāla!
Katastrofāla tāpēc, ka jūrmalnieki procentuāli no saviem ienākumiem samaksā divas reizes vairāk, nekā citu pilsētu iedzīvotāji Latvijā!

Partijas “Tev, Jūrmalai” biedri ir izanalizējuši situāciju Latvijā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli. Mēs balstījāmies uz publiski pieejamiem datiem, salīdzinot, cik lielu ienākuma nodokli iekasē lielākās Latvijas pilsētas, un cik procentuāli pret ienākuma nodokli Jūrmalas pilsētas dome iekasē nekustamā īpašuma nodokli. Iekasētais ienākuma nodoklis parāda iedzīvotāju maksātspēju, līdz ar to ir korekti ņemt ienākuma nodokli kā atskaites punktu, pret kuru varam skatīties nekustamā īpašuma nodokli. Proti, tas aptuveni parāda, cik cilvēki procentuāli no saviem ienākumiem samaksā nekustamā īpašuma nodokli.

Jūrmalas dome iekasē no jūrmalniekiem (57371 iedzīvotāji) 21,8% attiecībā pret iekasēto ienākuma nodokli, citās pilsētās situācija ir atšķirīga –
1. Daugavpils (96467 iedzīvotāji) – 6,51%;
2. Jēkabpils (24146 iedzīvotāji) – 5,38%;
3. Jelgava (61623 iedzīvotāji) – 8,04%;
4. Liepāja (78144 iedzīvotāji) – 9,44%;
5. Rēzekne (31216 iedzīvotāji) – 5,4%;
6. Rīga (698529 iedzīvotāji) – 15,5%;
7. Ventspils (39862 iedzīvotāji) – 11,4%;
8. Valmiera (25093 iedzīvotāji) – 8,13%;
Kāpēc tā notiek un kā šo netaisnīgo situāciju mainīt, par to tālāk tekstā. Mēs piedāvājam vieglu risinājumu, balstoties uz pastāvošo Latvijas Republikas likumdošanu, kuru Jūrmalas dome gadiem ilgi ignorē.
Jūrmalas pilsētas dome nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemēro likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā.

Likuma 3.panta pirmā daļa nosaka: “Nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldības savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Ja pašvaldība līdz no teiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:
1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:
1. zemei;
2. ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem;
3. inženierbūvēm;
2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
1. 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro;
2. 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro;
3. 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro;

Jūrmalas pašvaldība nav pieņēmusi saistošos noteikumus par atšķirīgu likmju noteikšanu, tādēļ NĪN aprēķinam tiek piemērotas minētā likuma 3.pantā noteiktās MAKSIMĀLI IESPĒJAMĀS likmes.

Lūk, tabulas ar nekustamā īpašuma aprēķiniem, kā to šobrīd piemēro Jūrmalas dome (Nr.1), un kā tas mainīsies, ja partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvājums tiks ieviests dzīvē (Nr.2):

APRĒĶINA PIEMĒRS Nr.1A:

Jūrmalas domes aprēķins atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantam:

tabula1

APRĒĶINA PIEMĒRS Nr.1B:

Ja maksātājs ir Jūrmalā deklarētais iedzīvotājs, kurš saņem 70 % atvieglojumus zemei:

tabula2

APRĒĶINA PIEMĒRS Nr.2:

Partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvājums atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantam

Ja zemei un ēkām pamatlikme būtu 0,2 % vienīgajam īpašumam:

tabula3

Partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvājumā jūrmalniekiem par to pašu nekustamo īpašumu BEZ ATLAIDES būtu jāmaksā EUR 230,81 gadā (zeme un ēkas kopā), par ko šobrīd Jūrmalas dome IT KĀ AR ATLAIDI iekasē EUR 427,91 Euro!

REZUMĒJUMS:

Mēs piedāvājam izstrādāt saistošos noteikumus tā kā to paredz Latvijas Republikas likumdošana un noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vienīgajam īpašumam Jūrmalas pilsētā 0.2% apmērā ēkām un zemei. Izvērtējot nekustamā īpašuma nodokļa iekasēto summu ietekmi uz pilsētas budžetu, plānojam piemērot papildus atlaides no nodokļa aprēķinātās summas.

Kā redzams no aprēķinu piemēriem, partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvātajā variantā sanāk teju 50% zemāks nekustamā īpašuma nodoklis, nekā tas ir šobrīd.

Tev, Jūrmalai!

Mārtiņš Visockis

20.03.2017.

 

Rihards Pētersons – Mana prioritāte ir dabas un kultūras mantojuma aizsardzība!

Esmu dzimis Rīgā, 1952.gadā, mācījies Rīgas 50. vidusskolā un ieguvis vēsturnieka bakalaura grādu Latvijas Valsts universitātē, kā arī mākslas zinātnieka maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Kopš 1975.gada esmu bijis saistīts ar kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu un līdz pat šodienai darbojos kā eksperts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Piedalījos Okupācijas muzeja biedrības dibināšanā 1993.gadā un esmu šīs biedrības valdes loceklis.

2014.gadā Rīgā veidoju Stūra mājas (čekas) ekspozīciju, esmu docents Latvijas Mākslas akadēmijā. 1991. un 1992.gadā uz nepilnu termiņu tiku ievēlēts par Jūrmalas tautas deputātu padomes un valdes priekšsēdētāju. Ilgu laiku biju Ilmāra Ančāna vadītajā partijā “Mūsu zeme”, bet kopš dibināšanas iestājos Jaunajā Konservatīvajā partijā, ko vada Jānis Bordāns. Biju klāt Jūrmalas Aizsardzības biedrības dibināšanā un joprojām esmu tās valdes loceklis.
Manas prioritātes Jūrmalas perspektīvajā attīstībā ir dabas un kultūras mantojuma aizsardzība, koka arhitektūras popularizēšana, pludmales un kāpu saglabāšana to iespējami dabiskajā veidolā, stikla un betona ēku ekspansijas apturēšana, apartamentu un viesnīcu saglabāšana kūrorta funkcijai, bez iespējas tos pārveidot par privātīpašumā esošiem dzīvokļiem.

Cieņā,
Rihards Pētersons

Jaunā Konservatīvā Partija

 

Mārtiņš Stulpiņš – Ķemeru iedzīvotāju biedrība veiksmīgi sadarbojas ar Ķemeru Nacionālo parku, skolu, bibliotēku un partiju “Tev, Jūrmalai”!

Esmu jūrmalnieks kopš 1974. gada, kad sāku strādāt LEMU Jūrmalas iecirknī par elektromontieri. Par ķemernieku kļuvu 1989. gadā, kad nopirku māju Ķemeros. Tolaik Ķemeros aktīvi darbojās iedzīvotāju biedrība. Tā kā neesmu mājās sēdētājs, sapratu, ka arī man jāiesaistās tās darbībā. Kopš 1996. gada esmu tās priekšsēdētājs.
Biedrības sanāksmes rīkojam reizi mēnesī, uzklausām iedzīvotāju sasāpējušos jautājumus un ierosinājumus, rīkojam dažādus pasākumus – talkas, 18. novembra svinības, Ķemeru svētkus, Līgo svētkus, kā arī atbalstām citu rīkotus, ar Ķemeriem saistītos pasākumus – ralliju Ķemeros, ĶNP aktivitātes, Ķemeru sakoptāko īpašumu konkursu un Ziemassvētku rotājumu konkursu. Tā kā abiem ar sievu Ligitu patīk padarīt savu apkārtni skaistāku, arī paši esam piedalījušies Sakoptāko īpašumu un Ziemassvētku rotājumu konkursos, kopš 2000. gada esam labāko vidū. Biedrība aktīvi seko attīstības tendencēm Ķemeros, tai skaitā Ķemeru sanatorijas privatizācijai. Esam rīkojuši 17 piketus, 3 mītiņus gan pie Jūrmalas domes, gan Rīgā, taču lielākajai daļai Jūrmalas domes deputātu sanatorijas liktenis ir vienaldzīgs. Biedrībai izdevies veiksmīgi sadarboties dažādu projektu realizēšanā ar Ķemeru Nacionālo parku, skolu, bibliotēku, partiju “Tev, Jūrmalai” un citām organizācijām.

Kopš 2013. gada esmu Jūrmalas domes deputāts. Tā kā pēdējos divus gadus esmu pensionārs, deputāta darbam varu pievērsties ar pilnu atdevi. Lai gan, esot opozīcijā, iespējas darboties ir ierobežotas, ir izdevušies vairāki projekti, kuru aizsākšanā vai realizēšanā esmu pielicis roku:
1. Pabeigts kanalizācijas un ūdensapgādes projekts Ķemeros un citur Jūrmalā. Pēc partijas “Tev, Jūrmalai” ierosinājuma 2015. gada 13. augustā iedzīvotājiem vairs nav par saviem līdzekļiem jāizstrādā tehniskais projekts, kas būtiski samazina iedzīvotāju izdevumus kanalizācijas un ūdensvada ievilkšanā;
2. Ir pabeigts un atvērts bērnudārzs “Austras koks”, kuru vietējie iedzīvotāji bija gaidījuši vairāk nekā 35 gadus;
3. Pēc Ķemeru iedzīvotāju biedrības ierosinājuma ir pagarināts 10. mikroautobusa maršruts, kas atvieglo iedzīvotāju nokļūšanu mājās;
4. Autostāvvietas labiekārtošana un bruģēšana pie Ķemeru pamatskolas;
5. Strūklakas uzstādīšana Ķemeru centrā;
6. Saremontēts tiltiņš pār Vēršupīti Pētera Pāvila ielā;
7. Sakārtots skvērs un uzstādīts robežakmens Alejas un Robežu ielas stūrī.
Taču darbi ar to vien nebeidzas, tāpēc turpmākajos plānos:
1. Jāsakārto Ķemeru infrastruktūra – nepieciešama ielu asfaltēšana;
2. Nepieciešams uzbūvēt jauno piebūvi Ķemeru pamatskolai, jāsakārto skolas stadions;
3. Jāizveido Ķemeros kultūras centrs;
4. Jāturpina iesākto darbu pie Ķemeru kapličas būvniecības;
5. Jāturpina darbs pie pasta ēkas remonta un bērnu un jauniešu centra izveides;
6. Jāturpina darbs pie Vecā parka rekonstrukcijas un Ūdenstorņa remonta;
7. Jāveicina graustu nojaukšana un teritorijas sakopšana;
8. Jāseko Ķemeru sanatorijas atjaunošanas procesam;
9. Jāatjauno kopīga Līgo svētku svinēšana Ķemeros.

Ja tikšu ievēlēts nākamajā sasaukumā, turpināšu darbu pēc labākās sirdsapziņas Jūrmalas un Ķemeru labā.

Tev, Jūrmalai!
Mārtiņš Stulpiņš

 

Dzintra Homka – Lai rūpes par veselību kļūtu par normu jau no mazotnes!

Esmu dzimusi Rīgā un uzaugusi gan Rīgā, gan Jelgavā. Jau 9 gadu vecumā, dienā, kad no slimības nomira mana krustmāte, sapratu, ka vēlos kļūt par ārsti.

Uzaugu diezgan nabadzīgos apstākļos, mana mamma strādāja par veļas šķirotāju, tētis bija galdnieks. Jau no mazotnes ar brāli palīdzējām saviem vecākiem. Daudz strādājām pie tēta māsas laukos – audzējām dārzeņus un kopām lopiņus.

Jūrmalā sāku dzīvot studiju laikā 1977.gadā.  Šajā gadā piedzima arī mans dēls, kura, diemžēl, vairs nav starp mums. Man ir arī meita, kura ir divu dēlu mamma un strādā starptautiskā auditorfirmā par finansisti. Cik varu, palīdzu viņai ar bērnu pieskatīšanu, sākot no ļaušanas izgulēties līdz mazdēla izvadāšanai pa pulciņiem un citiem kultūras pasākumiem.

Šogad aprit tieši 40 gadi, kopš strādāju Jūrmalā par ārsti. Šo gadu laikā esmu iesaistījusies daudz dažādās ar medicīnas sfēru un sociālo aprūpi saistītās biedrībās un aktivitātēs ar mērķi uzlabot veselības un sociālās aprūpes pieejamību, kvalitāti un daudzveidību gan Jūrmalas, gan Latvijas iedzīvotājiem  (piemēram, Cukura diabētu biedrība, Sarkanā krusta biedrība, Lauku ārstu asociācija, Ģimenes ārstu asociācija u.c.).


Prieks, ka, esot Jūrmalas domē par deputāti iepriekšējos sasaukumos, ir izdevies kopīgiem spēkiem ar sociālajiem dienestiem un pašiem Jūrmalas iedzīvotājiem aizsākt vairākus uz veselības aprūpi un sociālās situācijas uzlabošanu vērstus projektus (piemēram, dienas centru izveide – vingrošanas, nūjošanas, peldēšanas, ēdienu gatavošanas, adīšanas centri; pludmales pieejamības uzlabošana invalīdiem ar redzes un kustību traucējumiem u.c.)

Tas, ka esmu ģimenes ārste, dod man papildu redzējumu, kādā situācijā ir veselības aprūpes joma mūsu pilsētā, kas vēl būtu darāms, lai tā būtu pilnīgāka, vieglāk pieejama visām iedzīvotāju grupām, kā panākt, lai veselīgs dzīvesveids kļūtu par ikdienu visiem jūrmalniekiem. Lai rūpes par veselību kļūtu par normu jau no mazotnes, manuprāt, dažādu veselības profilakses pasākumu komplekss būtu jāievieš jau  bērnudārzos un skolās.

Man ir jaunas ieceres, kuru īstenošanai pielikšu visas pūles, lai ikviens jūrmalnieks justu, ka Jūrmalas pašvaldībai savi iedzīvotāji nav vienaldzīgi:

  • Turpināt vides pieejamības un pilsētas infrastruktūras uzlabošanu, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mazinātu šķēršļus un grūtības viņu ikdienas gaitās, pilnvērtīgi iekļaujoties sabiedrības dzīvē;
  • Nodrošināt pašvaldības finansiālo atbalstu elektrisko ratiņu iegādei cilvēkiem ar kustību traucējumiem;
  • Sakārtot un salabot visus celiņus un nobrauktuves izejās uz jūru, kā arī radīt jaunus, lai cilvēki ratiņkrēslos un vecāki ar bērnu ratiņiem varētu ērti nokļūt pludmalē;
  • Panākt, lai pilsētas parkos, skvēros, ielu malās un pludmalē izvietotu vairāk soliņu, jo gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām pastaiga bez atpūtas arī nepilna kilometra garumā var būt nogurdinoša.
  • Rūpēties par pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, nodrošinot pašvaldības pabalstus.
  • Izveidot centru jaunajām māmiņām, kur uz pāris stundām varētu atstāt savu mazuli, lai būtu laiks parūpēties par savām vajadzībām, piemēram, aiziet uz koncertu, pie ārsta, vai uz frizētavu. Vecāki varētu justies droši, ka mazulis šajā laikā būs pieskatīts un aprūpēts.
  • Ierīkot atpūtas vietas mikrorajonu iedzīvotājiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, lai kaimiņiem būtu labiekārtota vieta, kur tikties, kopīgus svētkus svinēt vai gluži vienkārši uzturēties svaigā gaisā un uz grila uzcept gaļu nedēļas nogalē.
  • Atjaunot minerālūdens avotiņu kaijas formā pie Dzintaru koncertzāles un izbūvēt jaunu – žagaru sienas veidā ar izsmidzinošu inhalāciju efektu, lai Jūrmalas iedzīvotāji un tās viesi, ieelpojot šo minerālvielām bagāto mitro gaisu, uzlabotu veselību, īpaši elpošanas orgānu slimību jomā.

Labi, ka Jūrmalā ir cilvēki, kuriem varu savas idejas uzticēt, ar kuriem kopā redzu iespēju tās realizēt, kuriem, tāpat kā man, nav vienaldzīga jūrmalnieku veselība un labklājība.

Tev, Jūrmalai!

Dzintra Homka

Saulaini un smaidīgi, “Tev, Jūrmalai” komanda

 

 

Mārtiņš Visockis – Jūrmala pieder jūrmalniekiem, visi līdzekļi Jūrmalas pašvaldības budžetā ir mūsu kopējā nauda, kurai jākalpo jūrmalnieku interesēs.

Esmu jūrmalnieks. Izaudzis Dubultos, bet nu jau vairāk kā 10 gadus dzīvoju Valteros. Daudzus gadus esmu strādājis uzņēmumā Jūrmalas ATU (no 1995. līdz 2008. gadam), šobrīd nodarbojos ar sev piederošā īpašuma apsaimniekošanu un izīrēšanu. 1991. gadā pabeidzu Majoru deviņgadīgo skolu, 1994. gadā absolvēju Pumpuru vidusskolu. 2011. gadā saņēmu bakalaura grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, Starptautisko attiecību nodaļā, 2016. gadā saņēmu maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

Reizi četros gados Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas. Katras Latvijas pilsētas sabiedrība izvēlas savus pārstāvjus, kurus pilnvaro apsaimniekot kopējos līdzekļus pilsētas un iedzīvotāju labā. Drīz pienāks brīdis, kad arī katram jūrmalniekam nāksies izvēlēties savu pārstāvi vietējās pašvaldības Domes sastāvā.

20. gadsimta sākumā vācu domātājs Makss Vēbers ir izteicis, manuprāt, monolītu domu saistībā ar politiku kā profesiju – „Pastāv divi veidi, kā no politikas izveidot savu profesiju: vai nu dzīvot „priekš” politikas, vai arī dzīvot „no politikas”. Manā gadījumā un mūsu partijas griezumā, politika kā profesija atbilst pirmajam variantam, proti, dzīvot „priekš” politikas nevis „no politikas”.

Es vēlos redzēt Jūrmalu sakārtotu, kurā jūrmalnieku deleģētie politiskās varas pārstāvji strādā PRIEKŠ jūrmalniekiem un saimnieciski apsaimnieko jūrmalnieku kopējos līdzekļus. Jā! Tieši jūrmalnieku līdzekļus, nevis pilsētas mēra vai domes deputātu, vai kādu citu administratīvo personu un ierēdņu līdzekļus. Jūrmala pieder jūrmalniekiem, visi līdzekļi Jūrmalas pašvaldības budžetā ir mūsu kopējā nauda, kurai jākalpo jūrmalnieku interesēs.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, mans mērķis iesaistīties Jūrmalas pilsētas pārvaldībā ir strādāt jūrmalnieku interesēs un veidot Jūrmalu kā jūrmalnieku mājas, nevis aizslēpjoties aiz skaļiem lozungiem un svētku rīkošanu, papildināt savu labklājību.

Galvenās lietas, kurām vēlos pievērst uzmanību:

  • Nekustamā īpašuma nodokļa minimalizēšana. To pieļauj Latvijas Republikas likumdošana. Balstoties uz likumu par nekustamā īpašuma nodokli ir iespējams samazināt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam praktiski līdz 0% likmei (Latvijas likumdošana paredz pašvaldībām noteikt NĪN 0,2-1,5%, šobrīd ir 1,5%, jābūt ir 0.2% vienīgajam īpašumam un vietējiem uzņēmējiem);
  • Komunālo pakalpojumu un maksājumu savešana kārtībā. Gadu desmitiem par to tiek runāts, bet tam netiek pievērsta vērība no Domes puses. To ir elementāri sakārtot, lai katrs maksā par sevi, lai nebūtu jāmaksā par 70% siltuma zudumiem, lai nebūtu jāapmaksā negodprātīgo īrnieku parādi. Visam tam ir nepieciešama griba un profesionalitāte;
  • Sakārtota pilsētas infrastruktūra. Proti, ceļi, ietves, daudzdzīvokļu namu iekšpagalmi, veloceliņi, visas Jūrmalas ielas ar asfaltētu segumu. Papildus kanalizācija un ūdens pieejamība visā pilsētā.

Tas nav daudz, bet tas ir ļoti svarīgi katram jūrmalniekam neatkarīgi no vecuma. Manuprāt, šobrīd ir pēdējā iespēja mainīt pastāvošo lietu kārtību, jo valsts kopumā un attiecīgi Jūrmala degradē, tāpēc ka politiķi dzīvo „no politikas”.

Es dzīvoju tepat starp jums, Valteros, esmu vietējais, esmu jūrmalnieks un tāds vienmēr būšu. Lai lauztu un mainītu šo pastāvošo, ačgārno un nepieņemamo sistēmu – aicinu vēlēšanās balsot par partiju „Tev Jūrmalai”.

Par Tavu un mūsu Jūrmalu!

Cieņā, Mārtiņš Visockis

Jānis Ķirsis – pilsēta ir kā uzņēmums, kura galvenie akcionāri ir visi iedzīvotāji!

Esmu jūrmalnieks jau 20 gadus. Mācījos Jūrmalas Valsts ģimnāzijā. Mana profesionālā karjera veidojas lielos, starptautiskos uzņēmumos. Sākotnēji tā bija apdrošināšanas nozare, bet šobrīd veiksmīgi turpinās telekomunikāciju nozarē. Kā patiesam savas pilsētas patriotam, man ir vēlme aktīvi iesaistīties pilsētā notiekošajā. Tāpēc arī izlēmu iesaistīties jūrmalnieku partijā „Tev, Jūrmalai” un kandidēt Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās 2017. gada 3. jūnijā.

Ja runājam par motivāciju, manuprāt, ir pienācis īstais laiks, lai privātā sektora labākās prakses mēs ieviestu arī pilsētas pārvaldē. Mēs kā sabiedrība vairs nedrīkstam pieļaut nesaimniecisku mūsu Jūrmalas pilsētas pārvaldi. Jebkurā uzņēmumā ir īpašnieks vai vairāki, un šiem saimniekiem nav pieļaujama situācija, ka kāds darbinieks varētu pieņemt savtīgu un uzņēmumam neizdevīgu lēmumu. Skatoties uz mūsu pilsētas pārvaldītājiem, rodas sajūta, ka šeit tādas pašsaprotamas normas nestrādā, jo pilsēta taču pieder visiem. Bet kā mēs zinām, kas pieder visiem, nepieder nevienam. Esmu radis vienmēr pieņemt loģiskus, ar faktiem argumentētus lēmumus, tāpēc vēlos šo nepareizo sistēmu mūsu pilsētā mainīt, lai katrs Jūrmalas deputāts strādātu atbildīgi un saimnieciski, un pieņemtie lēmumi būtu iedzīvotāju interesēs. Beidzot jāsaprot, ka arī pilsēta ir kā uzņēmums, kura galvenie akcionāri ir visi iedzīvotāji, bet deputātiem ir jābūt atbildīgiem darbiniekiem.

Kopš 18 gadu vecuma esmu piedalījies visās vēlēšanās un referendumos, jo uzskatu to par vienu no svarīgākajiem pilsoņa pienākumiem. Tāpēc vēlos visus aicināt piedalīties vēlēšanās – balsojot! Pirms četriem gadiem mūsu pilsētas pašvaldības vēlēšanās piedalījās mazāk kā 50% balsstiesīgo. Skaidrs, ka pie šī rezultāta vainojami daudzie politiskie skandāli un iedzīvotāju pieaugošā vienaldzība, arī tas, ka gandrīz katrs otrais iedzīvotājs ir zaudējis ticību iespējamām pārmaiņām. Tieši tāpēc ir tik svarīgi katram jūrmalniekam paust savu viedokli – balsojot!

Pilsētai nepieciešami tādi deputāti, kas spējīgi strādāt saimnieciski, domājot par saviem iedzīvotājiem un viņu interesēm, un atceroties tās katru dienu, nevis tikai īsi pirms kārtējām vēlēšanām.

Esmu gatavs ar savu pieredzi un idejām strādāt savas Jūrmalas un jūrmalnieku labā!

Tev, Jūrmalai!

Jānis Ķirsis

Aivars Ozoliņš – Jūrmalā ir pārāk daudz nesakārtotu ielu un bīstamu graustu!

Esmu dzimis 1959. gada 19. aprīlī Tukumā, īstā “ceļinieku” ģimenē: tēvs bija ceļu meistars, māte – grāmatvede, arī vectēvs bija ceļu distances meistars. Mācījos Tukuma J. Raiņa 1. vidusskolā. Skolas laikā aktīvi piedalījos kultūras un sporta dzīvē gan rajona, gan republikas mērogā. Dziedāju ansamblī, bija labi sasniegumi vieglatlētikā un futbolā. 1981. gadā pārcēlos uz dzīvi Jūrmalā – Jaunķemeros. 1985. gadā ar izcilību pabeidzu Rīgas celtniecības tehnikumu autoceļu būvniecības un ekspluatācijas specialitātē. Sākās manas “ceļinieka” gaitas – ģimenes tradīciju turpinājums. No 1998. gada līdz šim brīdim strādāju Jūrmalā SIA “LIKTENIS” ceļu būvē par būvdarbu un projektu vadītāju.

 

Man ir divi bērni un divi mazbērni. Mazbērni vēl ir mazi, bet zina, kas ir Latvija, kas ir Tēvu zeme, kopā mēs dziedam Valsts himnu. No darba brīvo laiku cenšos pavadīt pilnvērtīgi, veltot laiku sev un ģimenei. Gūstu patiesu baudījumu, noskatoties labu teātra izrādi, koncertu vai kinofilmu. Atvēlu laiku arī labai grāmatai. Prieku sagādā labiekārtot un uzturēt kārtībā savu māju un vidi ap to. Rūpējoties par veselību, regulāri apmeklēju sporta zāli un baseinu. Uzskatu, ka tikai līdzsvarots un stiprs cilvēks var dot labumu sabiedrībai un videi, kurā dzīvo.

Jūrmalas Domē šobrīd ir daudz politisko partiju, kas rada iespējas dažādām negodīgām kombinācijām un manipulācijām, balsojot par kāda konkrēta lēmuma pieņemšanu. Lielo partiju pārstāvjiem noteikumus diktē viņu partiju valdes Rīgā, kam ne vienmēr rūp Jūrmalas pilsētas attīstība un tās iedzīvotāju labklājība. Tādējādi, pieņemtie lēmumi bieži nav labvēlīgi Jūrmalai un vietējiem iedzīvotājiem.

Man ir grūti samierināties ar Jūrmalas Domes cinisko un augstprātīgo attieksmi pret uzņēmējiem. Esmu pārliecināts, ka Jūrmalas pašvaldību jāvada nevis citu pilsētu iedzīvotājiem, bet jūrmalniekiem, kuri izprot vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzības. Domes vadībai būtu ļoti svarīgi uzturēt ciešu kontaktu ar pilsētas iedzīvotāju biedrībām un nevalstiskajām organizācijām, lai uzklausītu idejas un risinātu problēmas, pirms tās samilzušas.

Jūrmalā ir daudz nesakārtotu ielu, tāpat arī daudz neglītu un bīstamu graustu Majoros, Bulduros, Kauguros un Ķemeros. Ķemeros, lai nokļūtu baznīcā, ir jābrien pa dubļiem, Mellužos uz dzelzceļa staciju – pa dubļiem. Rudens lietavu un ziemas atkušņu laikā jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem ir neiespējami pārvietoties pa Pļaviņu, Tirzas, Kaugurciema un citām grants seguma ielām. Piestātnes iela ir kā Venēcijā – visa zem ūdens. Kritiskā stāvoklī ir lielākā daļa gājēju un velobraucēju celiņu. Pašvaldība plāno tērēt miljonus Lielupes skolas rekonstrukcijai, kamēr Ķemeru skolai nokrāsoja fasādi tikai ielas pusē.

Partijā “Tev Jūrmalai” ir enerģiski un aktīvi jūrmalnieki, kuri vēlas, lai pilsētā notiktu pozitīvas pārmaiņas. Mūsu komanda ir gatava strādāt, lai saudzīgi un tālredzīgi attīstītu savu pilsētu un apdomāti rūpētos par Jūrmalas nacionālo bagātību – mežiem, kāpām, ūdeņiem un kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Jūrmalai ir jāsāk tuvoties kūrortpilsētas īstenajam statusam!

Tev, Jūrmalai!

Aivars Ozoliņš

Mikus Tillers – Lai mainītu apkārtējo vidi, jāsāk ar sevi!


Sirdī esmu īstens jūrmalnieks – dzimis un audzis šai piejūras pilsētā. 2005.gadā absolvēju Jūrmalas Valsts Ģimnāziju. Savu darba karjeru esmu veidojis starptautiski zināmu zīmolu uzņēmumos Rīgā, kas devuši lielu artavu biznesa izpratnē un manā profesionālajā izaugsmē. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem, esmu sevi realizējis radoši – kā mūzikas un video producents un kā mūziķis. Esmu uzstājies uz skatuvēm gan tepat Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām – Skandināvijā un Krievijā. Viens no spilgtākajiem ierakstiem manā CV ir radio DJ amats un vairāku TV radījumu vadītājs. Lai tālu neaizmuktu no radošās pasaules, šobrīd kopā ar kolēģi esam atvēruši Jūrmalā pirmo reklāmas aģentūru, kas sniedz dažāda veida pakalpojumus – foto un video pakalpojumi, maketēšana, mājas lapu izstrāde, drone video, foto360 u.c.

Politikā piekritu iesaistīties 2016. gada rudenī, kad, raugoties uz nejēdzībām un netaisnībām, kas notiek mūsu valstī un arī manā dzimtajā Jūrmalā, mērs bija pilns. Lai mainītu apkārtējo vidi, jāsāk ar sevi. Un to es spēju – spēju acīs izteikt nepatiku pret pastāvošo iekārtu, ja aplamas rīcības ir acīmredzamas. Maigi būtu teikts, ka man ir dziļa nepatika pret liekuļiem un meļiem, kādu Latvijas politikā ir ne mazums . Vienmēr esmu cīnījies par taisnību, tāpēc man šķiet galēji nepareizi, ka Jūrmala ir iekritusi stagnācijā – tāda sajūta, ka pilsētas vadība no iedzīvotājiem grib atpirkties ar trim grandioza mēroga pasākumiem gadā . Pēc tam var atkal turpināt klaji ignorēt jūrmalnieku vajadzības, zagt, „atmazgāt” naudu un nekaunīgi melot, acīs skatīdamies. Korupcija, skandāli un koncertzāles izmaksas – tie ir trīs skaļākie jēdzieni, kas lielākoties izskan medijos par Jūrmalu. Tā, manuprāt, nav labākā kūrortpilsētas vizītkarte, ar ko lepoties.

Mans dzīves motto: „Tas, ka esi vadošā amatā, nenozīmē, ka esi zinošs sava amata speciālists un sasniedzis to saviem spēkiem, lai apkārtējie tevi cienītu! Esi pats, un tad arī cilvēki tevi cienīs!”

Tev, Jūrmalai!
Mikus Tillers


Pēteris Začests – Jūrmalas attīstība nav iespējama bez cieņas izrādīšanas pilsētas vēsturei

Esmu dzimis, audzis un visu mūžu nodzīvojis Jūrmalā. Tāpat kā mani senči jau vairākās paaudzēs. Līdz 18 gadu vecumam biju mellužnieks, tagad dzīvoju Asaros.

Visus skolas gadus aizvadīju vienā skolā – Pumpuru vidusskolā. Pēc tam Latvijas Universitātē studēju ģeogrāfiju un sabiedrības vadību, ir bakalaura grāds ģeogrāfijā un maģistra grāds sabiedrības vadībā.
Lai arī mans ikdienas darbs paiet aviācijas sfērā, nepārtraukti esmu sekojis notiekošajam savā pilsētā. Gadu gaitā pilsētā paveikts ne mazums labu darbu, tomēr esmu pārliecināts, ka iespējams izdarīt vēl vairāk un darboties vēl efektīvāk.


Jūrmalu es redzu kā attīstītu kūrortpilsētu, kurā tūrisms un izklaide spēj sadzīvot ar vietējo iedzīvotāju vēlmi pēc klusuma un miera. Mūsu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums 33 kilometru garumā tam ir ļoti piemērots. Piemēram, ja Salacgrīva un Liepāja spēj pulcēt desmitiem tūkstošu cilvēku uz lieliem mūzikas festivāliem, esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī Jūrmalā varētu notikt kas līdzīgs, turklāt vietā, kur tas itin nemaz netraucētu miera un klusuma cienītājus. Tas krietni veicinātu ne tikai starptautisku pilsētas atpazīstamību, bet arī vietējo uzņēmējdarbību.

Uzskatu, ka Jūrmalas attīstība nav iespējama bez cieņas izrādīšanas pilsētas vēsturei. Tāpēc jaunu sabiedrisko vai dzīvojamo ēku būvniecībai jānotiek, iekļaujoties vēsturiskajā apbūvē, nevis nomācot to. Pilsētas attīstībai jānotiek respektējot vietējos iedzīvotājus, vietējās tradīcijas un vēsturiskās vērtības.
Es ticu, ka Jūrmala var būt ļoti veiksmīga kūrortpilsēta, kurā labi jūtas gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji.

Tev, Jūrmalai!
Pēteris Začests


Māris Trankalis – Es mīlu Jūrmalu visos gadalaikos!

Esmu dzimis 1959.gada 21.martā, gleznainā Kurzemes pilsētiņā Kandavā. Tēvs bija beidzis Kandavas lauksaimniecības tehnikumu un ieguvis elektroinženiera kvalifikāciju. Māte kultūras darbiniece. Vēlāk vecāki par dzīves vietu izvēlējās Pārdaugavu, kur uzsāku savas skolas gaitas Rīgas 4.vidusskolā, tagadējā Angļu ģimnāzijā. Tēvs strādāja Jūrmalā, Latvenergo filiālē, māte Rīgā.


Pēc pamatskolas pabeigšanas 1975.gadā kopā ar vecākiem pārcēlāmies uz dzīvi Jūrmalā, un no tā laika lepojos, ka esmu jūrmalnieks. Turpināju mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, klarnetes klasē. Mūzika līdz pat šai dienai ir mans vaļasprieks.

20.gs. 80-to gadu beigās es sāku strādāt grāmatvedības un finanšu jomā. Paralēli darbam uzsāku studijas Banku Augstskolā un ieguvu ekonomista kvalifikāciju. Šobrīd mana darba vieta ir AS „Brīvais Vilnis” Salacgrīvā, kurā kopš 2005.gada strādāju par izpilddirektoru.

Divus sasaukumus biju Salacgrīvas novada uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Ciešā sadarbībā ar Salacgrīvas novada domi strādājām, lai uzlabotu novada uzņēmējdarbības vidi, līdz 2013.gada pašvaldību vēlēšanās mani ievēlēja Salacgrīvas novada domē. Esmu ievēlēts arī Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas uzņēmēju padomē. Mūsu uzdevums ir rast sadarbības iespējas starp Vidzemes uzņēmējiem un Vidzemes novadu pašvaldībām.

Šobrīd Jūrmalai, kas laika gaitā mainījusies un attīstījusies, ir svarīgi atgūt starptautisku atpazīstamību kā kūrortpilsētai, uzlabot ielu seguma kvalitāti, celt izglītības iestāžu prestižu, attīstīt tūrisma infrastruktūru un pats galvenais – rūpēties par pamatiedzīvotāju labklājību.

Es mīlu Jūrmalu visos gadalaikos. Vasarā, kad cilvēki dodas atpūsties un izklaidēties, baudīt sauli un jūru, kad ir daudz kultūras pasākumu. Šī rosība dod Jūrmalai dzīvību. Rudenī, kad vēji dzen krastā lielos viļņus, un pilsēta ietērpjas krāsaino lapu rotā. Ziemā, kad dzīve pilsētā šķiet apstājusies, un rosība jūras krastā jūtama tikai saulainās nedēļas nogalēs. Pavasarī, kad daba mostas, kāpās plaukst pūpoli, un saule silda arvien siltāk.

Savulaik Jūrmalā satiku savu dzīvesbiedri, manā ģimenē ir 2 pieauguši bērni un 5 mazbērni. Šobrīd Jūrmalā esmu saticis cilvēkus, kuriem uzticos, ar kuriem kopā redzu iespēju īstenot savus sapņus un ieceres, ieguldīt savu pieredzi un zināšanas Jūrmalas pilsētas attīstībā un izaugsmē.

Tev, Jūrmalai!
Māris Trankalis


Kaspars Tīmanis – Jūrmala nedrīkst būt tikai stiklots guļamrajons ar sliktiem ceļiem un piemēslotu pludmali.

Esmu dzimis Jūrmalā, 1972.gada 26.maijā. Beidzis Jūrmalas 4. astoņgadīgo skolu, Jūrmalas Mūzikas vidusskolu, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu, Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūru. Precējies, divu meitu tēvs.


Darbojies un strādājis Latvijas Konservatorijas simfoniskajā orķestrī, LR Aizsardzības štāba bataljona orķestrī, Rīgas Domes Kultūras pārvaldes profesionālajā pūtēju orķestrī ‘’Rīga’’. Vairākus gadus ( 1998 – 2009 ) mūzikas festivāla ‘’Dziesma manai paaudzei’’ skatuves menedžeris un dalībnieku koordinators. No 1992. gada muzicēju grupas ‘’Labvēlīgais tips’’ sastāvā.

Arī mani bērni dzimuši šeit un mācās Jūrmalas skolās. Kopš 2014.gada esmu Jūrmalas Majoru vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs, darbojos arī Jūrmalas Mākslas skolas vecāku padomē.

Jūrmala ir manas mājas, un katrā mājā ir jābūt kārtīgam saimniekam, kurš atbild par saviem darbiem, pieņemtajiem lēmumiem un cilvēkiem, kuri tajā dzīvo. Sekojot pēdējo gadu notikumiem Jūrmalas pilsētā, ir skaidrs, ka jūrmalniekiem pašiem jābūt saimniekiem savā pilsētā, nevis jāļauj to izsaimniekot citiem. Jūrmala nedrīkst būt tikai stiklots guļamrajons ar sliktiem ceļiem un piemēslotu pludmali. Jā, Jūrmala ir kūrorts un atpūtas vieta viesiem, bet, pirmkārt, tās ir mājas pašiem jūrmalniekiem, kuri šeit dzīvo, strādā un audzina bērnus. Šeit jābūt drošai, sakārtotai videi, lai bērniem negribētos mācīties citu pilsētu skolās, lai jaunieši negribētu braukt prom no Jūrmalas, bet paliktu savā dzimtajā pilsētā.

Iepazīstoties ar Arni Ābelīti, viņa dibināto partiju ‘’Tev, Jūrmalai’’, tās aktīvo un patriotisko darbību mūsu pilsētā, piekritu kandidēt šīs partijas sastāvā 2017.gada pašvaldību vēlēšanās, lai pieliktu arī savus spēkus partijas ideju un darbu atbalstīšanai un veicināšanai. Visu savu radošo dzīvi esmu bijis saistīts ar mākslu, mūziku un kultūru, tādēļ esmu priecīgs dalīties ar savu pieredzi un zināšanām šajās jomās.

Kaspars Tīmanis


Zigurds Starks – Daba un pilsētas iedzīvotāji ir lielākā Jūrmalas bagātība!

Jūrmala ir mana pilsēta. Šeit dzīvojuši un strādājuši mani vecvecāki un vecāki, te 1962.gadā piedzimu es, te dzīvo mana ģimene, kurā šobrīd aug pieci bērni. Esmu audzis kopā ar Jūrmalu, pieredzējis pilsētas uzplaukumu un bijis klāt pārmaiņu grūtībās.

Izglītību ieguvu Pumpuru 4.vidusskolā un Rīgas Valsts tehnikumā mēbeļu ražošanas specialitātē, pēc tam studēju Rīgas Tehniskajā universitātē siltumenerģētikas specialitātē un Latvijas Valsts universitātē, ekonomikas un vadības specialitātē.


Man ir laimējies, jo uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt A/S „Jūraslīcis”. Satiku cilvēkus, kuri bija stipri, godīgi, tur nebija korupcijas, melu, nodevības. Smagais darbs, jūras varenība un skaistums bija izveidojis šos ļaudis par krietnākajiem, kādus esmu pazinis. Viņi deva man savas zināšanas, iemācīja darba tikumu, nebūt vienaldzīgam un rūpēties par savu ģimeni, pilsētu un valsti.

Šis zvejnieku dotais mantojums vienmēr palīdzējis, strādājot dažādos darbos. Starp tiem ir lieli pilsētas projekti, Dzintaru Mežaparks, Jomas un Lienes ielas, Lielupes tilta kapitālais remonts, kanalizācijas un ūdensvada izbūves uzsākšana un nesen pabeigtā šķeldas katlu māja Kauguros.

Veicot šos projektus, vienmēr saudzīgi esam izturējušies pret pilsētas lielāko vērtību – dabu. Daba un pilsētas iedzīvotāji ir lielākā Jūrmalas bagātība. Uzskatu, ka dabas aizsardzībai jābūt katra Jūrmalas iedzīvotāja prioritātei. Tāpēc mūsu partija „Tev, Jūrmalai” ir kategoriski pret mežu un kāpu apbūvi, jo vēlamies Jūrmalas dabas bagātības saglabāt mūsu bērniem tādas, kādas saņēmām no iepriekšējām paaudzēm.

Vēl daudz lielu projektu pilsētā ir jārealizē, taču skaidrs, ka tam nepieciešams iedzīvotāju atbalsts un līdzdalība. Jūrmalas iedzīvotāji ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, jo ir audzis to izglītības līmenis, pieredze un līdz ar to arī nevēlēšanās samierināties ar korupciju un visatļautību, kas valda pilsētā.

Pašvaldības vēlēšanās domes maka turētāji savos solījumos mēģina uzpirkt vēlētājus ar iedzīvotāju pašu maksātajiem nodokļiem. Likums jau paredz nodokļu atlaides un par tām mums nevienam paldies nav jāsaka. Nekas netiek maksāts no privātiem līdzekļiem, tādēļ uz reklāmas stabiem šos „sasniegumus” līmēt ir nožēlojami. Labi, ka šis laiks ar banānu un citu labumu solīšanu aiziet pagātnē.

Jūrmalas nākotne ir mūsu rokās!
Tev, Jūrmalai!

Zigurds Starks


Normunds Kazakevičs – Viena no prioritātēm ir daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu sakārtošana!

Jau 20 gadus esmu jūrmalnieks un izteikts šīs pilsētas patriots. Esmu precējies ar jūrmalnieci, un mums ir divas brīnišķīgas meitas. Meitām augot, sapratu, ka vēlos, lai viņas dzīvo drošā un sakoptā pilsētā, tādēļ aktīvi iesaistos pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Ar savu aktivitāti man ir izdevies panākt daudz laba mūsu pilsētas iedzīvotājiem. Pirms 10 gadiem, kad Kauguros ritēja aktīva būvniecība, mūsu iekšpagalmā starp trim daudzstāvu mājām draudēja uzbūvēt vēl vienu daudzstāvu māju. Kaut likās, ka ir bezcerīgi kaut ko mainīt, es aktīvi iesaistījos un ar domubiedriem mums izdevās pārliecināt tā laika deputātus neatbalstīt šo projektu. Tāpēc šajā pagalmā joprojām var spēlēties mūsu bērni. Diemžēl, mūsu pilsētā turpina notikt daudz nejēdzību tieši būvniecības jomā, tiek pieņemti lēmumi, kas dod iespēju veikt būvniecību Jūrmalas kāpu zonā un meža teritorijās, kas ir pilnīgi nepieļaujami, jo neskartā daba ir mūsu pilsētas bagātība.


Uzskatu, ka pilsētas vadība ļoti maz darījusi daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos, tur valda haoss ar auto novietošanu, sliktā stāvoklī ir gan iebrauktuves, gan gājēju celiņi. Viena no partijas „Tev, Jūrmalai” izvirzītajām prioritātēm ir daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu sakārtošana, jo vietējiem iedzīvotājiem ir jādzīvo sakoptā vidē.

Svarīga mana aktivitāte saistīta ar izglītību mūsu pilsētā – esmu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolas padomes priekšsēdētājs, kā arī aktīvi darbojos Jūrmalas pilsētas Izglītības konsultatīvajā padomē, kurā esmu ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku. Pa šo laiku izdevies panākt bezmaksas transportu un pusdienas mūsu skolniekiem, pārliecināt pilsētas vadību par nepieciešamību būvēt sporta zāli un mācību korpusu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un sākumskolas “Atvase” vajadzībām, kā arī izcīnīt luksoforu pie gājēju pārejas pie šīm abām skolām.
Diemžēl daļa it kā labi plānoto darbu Jūrmalā tiek paveikti nekvalitatīvi un nepārdomāti. Iespējams tāpēc, ka pārāk daudzi Jūrmalas pilsētas pārvaldes darbinieki un amatpersonas dzīvo citās pašvaldībās, viņus neskar un neinteresē vietējo iedzīvotāju problēmas. Arī viņu nodokļu nauda nepaliek Jūrmalā, tā aizplūst uz viņu deklarētajām dzīvesvietām. Domāju, ka Jūrmalā dzīvo pietiekami daudz profesionālu, gudru un talantīgu iedzīvotāju, kuri paši var atbildīgi un racionāli vadīt savu pilsētu.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka katram iedzīvotājam vajag aktīvi iesaistīties pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, jo, manuprāt, ar neatlaidību un labiem nodomiem ir iespējams mainīt lietu kārtību. Tāpēc aicinu visus nenoskatīties no malas, būt atbildīgiem par pilsētas nākotni, doties šā gada 3. jūnijā uz pašvaldību vēlēšanām un atbalstīt Jūrmalas vietējo iedzīvotāju partiju “Tev, Jūrmalai”.

Normunds Kazakevičs


Arnis Ābelītis un aktrise Baiba Indriksone


Arnis Ābelītis – Nevaru pat iedomāties savai ģimenei brīnišķīgāku dzīvesvietu par Jūrmalu.

Mūsu prioritāte ir jūrmalnieks, kuram nodrošināta kvalitatīva un komfortabla dzīves telpa un vide. Tai pat laikā – tā ir pievilcīga arī mūsu pilsētas viesiem un kalpo kā galamērķis tūristiem, kuri šeit labprāt tērē savu naudu. Šī nauda attīsta mūsu pilsētu. Un tā ir mūsu Jūrmala.
Jūrmala ir mana dzimtā pilsēta, kurā esmu dzimis, audzis, gājis skolā, izveidojis ģimeni. Šajā pilsētā ir manas ģimenes uzņēmums, kuru nodibinājām 1993.gadā. Mani senči Kaugurciemā apmetās 1835. gadā, tik dziļām saknēm esmu šeit saistīts, un tā tam arī būt. Nevaru pat iedomāties savai ģimenei brīnišķīgāku dzīvesvietu par Jūrmalu.

No 2009.gada mēs kopā ar domu biedriem esam uzsākuši politisko ceļu partijā “Tev, Jūrmalai!” KOpš tā brīža esam krituši un vīlušies, spējuši piecelties un turpināt iesākto, pārliecinot pilsētas vadību par daudzu projektu nepieciešamību, nostājušies prêt absurdiem lēmumiem, pret lēmumiem, kuri izkropļo Jūrmalas ainavu. Arī pret absurdo J burta logo. Mēs esam spējuši saglabāt savu nostāju un zinām, ka arī lielai daļai jūrmalnieku ir līdzīgs viedoklis kā mums.
Šo gadu laikā Esam guvuši pamatīgu pieredzi, mūsu komandai pievienojušies lieliski profesionāļi. Cilvēki, kuri sevi dēvē par vietējiem. Vietējais katrā apkaimē – tas ir vareni un pacilājoši. Mēs esam gatavi strādāt pilsētas galvgalī un veikt pozitīvas pārmaiņas. Ne jums, ne mums nav pieņemami, ka Jūrmalu pārvalda svešinieki, kuri ir vietējie gluži citās pilsētās.
Pārliecinot un argumentējot, esam panākuši tādu ideju realizāciju kā Mākslas skola, Sporta zāle Kauguros, pabeigta mazās zāles rekonstrukcija Dzintaru koncertzālē, veikta Aspazijas mājas rekonstrukcija, renovēta Talsu šoseja un kaugurniekiem uzcelta jauna Šķeldas katlu māja. Jūrmalnieki var lepoties ar visplašākajām sociālā atbalsta programām un jaundzimušo pabalstiem, mums ir brīvpusdienas visiem skolēniem un atbalsts pensionāriem.
Bet lai mēs šīs programmes spētu turpināt ilgtermiņā, ir jāatīsta uzņēmējdarbība, jādod iespēja jūrmalniekiem pelnīt naudu, izmantot dabas dotās iespējas tūrisma pakalpojumu segmentu. Mellužu estrāde, Ķemeru parks, publiskais baseins ar termālo minerālūdeni, kurš būs pirmais Baltijas reģionā, Kauguru iekšpagalmu sakārtošana, grantēto ielu asfaltēšana. Lai mēs spētu realizēt šos daudzos lielos uzdevumus , mēs nevaram aizmirst par savu devīzi: “Nemelot un nezagt, un godīgi darīt savu darbu. Tev,Jūrmalai!

Arnis Ābelītis


Mārtiņš Stulpiņš – “Tev, Jūrmalai”


Majoru kultūras namā pirmo reizi tika pasniegtas Sabiedriskā labuma balvas.

2. decembrī svinīgā ceremonijā Majoru kultūras namā pirmo reizi tika pasniegtas Sabiedriskā labuma balvas. Apbalvojumus piešķīra Jūrmalas pilsētas pašvaldība, lai izteiktu atzinību tiem jūrmalniekiem, kuri devuši nozīmīgu, pašaizliedzīgu ieguldījumu Jūrmalas iedzīvotāju veselības jomā, sociālajā aizsardzībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.

Sabiedriskā labuma balvas tika piešķirtas piecās nominācijās. Atzinības rakstu “Par godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu sociālo pakalpojumu sniegšanā Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem” pasniedza arī Aijai Tuņai, Dienas aprūpes centra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vadītājai. Dienas aprūpes centru viņa vada vairāk kā trīs gadus sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumu bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm.

Sabiedriskā labuma balvai A.Tuņa tika izvirzīta no Jūrmalas Sabiedriskās padomes kā pilsoniski un sabiedriski aktīva dalībniece vadot biedrību „Mūsu pērlītes” Jūrmalas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Biedrības darbs ir vērsts uz to, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības attīstību un vienlīdzīgu iespēju nodrošinājumu ikvienam sabiedrības loceklim. Tas nozīmē – labvēlīgas vides (un attieksmes) veidošanu sabiedrībā, neatkarīgas dzīves principu īstenošanu bērniem ar invaliditāti un viņu vajadzībām un tiesībām atbilstošas, efektīvas pakalpojumu sistēmas izveides sekmēšanu.