Gunta Smalkā: „Ja Jūrmalas domes nolikumā, līdzīgi kā daudzās citās pašvaldībās Latvijā, būtu paredzēta izpilddirektora ikmēneša atskaite domes sēdē par padarīto vai plānoto, iespējams, jau pavasarī deputāti būtu uzzinājuši par Jūrmalas Siltums plānotiem darbiem un laika grafiku. No šī gada janvāra pašvaldību izpilddirektori pārrauga kapitālsabiedrību darbu. Tāpēc deputāti būtu pelnījuši katru mēnesi saņemt informāciju par aktualitātēm VISĀS kapitālsabiedrībās.”

 

Normunds Kazakevičs: “Piedalījos, ļoti interesantā koferencē. Liels paldies organizatoriem, lektoriem, kas uzstājās. Ieguvu jaunu informāciju un pārliecību, ka mums Jūrmalniekiem un visai Latvijai ir nākotne! Paldies vēlreiz tiem jaunajiem un aktīvajiem cilvēkiem!”

Viela pārdomām, ko mums iesūtījusi jūrmalniece Ineta Jansone Nagle:

“Jūrmalā, Rotas ielā, netālu no Buļļuciema bākas ir divas norādes par veloceliņa turpinājumu, tomēr pēc 50m tas piepeši beidzas pie kādas privātmājas! Lai gan mežā uz takas skaidri redzams vecais asfalta slānis, kurš pilnā mērā varētu būt veloceliņa turpinājums, tālāka kustība liegta. Jautājums: Vai Jūrmalā katram privātīpašniekam ir tiesības ar ceļa zīmēm norādīt, ka viņš nevēlas pie savas mājas redzēt gājējus un velobraucējus?

 

Uldis Kronblūms: “2020. gada 16. oktobrī Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis sasauca ārkārtas sēdi. Kas tas bija par tik ārtkārtēju gadījumu? Izrādās, steidzamā kārtā jāslēdz EUR 170 000 vērts līgums par pilsētas robežzīmes izveidošanu Priedaines satiksmes mezglā, un šis finansējums prioritārā kārtā jāiekļauj 2021. gada budžetā! Izrādās, šī ir prioritāte, bet pavisam nesen noraidītais mūsu priekšlikums palielināt pirmskolas iestāžu pedogogu algu līdz kaimiņu pašvaldību līmenim, NAV PRIORITĀTE! Turklāt toreiz domes priekšsēdētājs žēlojās, ka 2021.gada budžetā būšot MAZĀK naudas! Protams, ZZS un Saskaņas prioritāte ar viņu balsu vairākumu tika apmierināta.

Atsevišķs jautājums ir par jaunās robežzīmes izskatu. Skiču projektu vērtējuši domes darbinieki, nepieaicinot NEVIENU neatkarīgu speciālistu! Tas atgādina bēdīgi slaveno gadījumu ar autobusa pieturām, kur tikai pēc #TevJūrmalai deputāta iesnieguma Iepirkumu uzraudzības birojam, domes amatpersonām pietuvināts uzņēmums atteicās no piešķirtās uzvaras. Robežzīme satur pilsētas jauno logo, kurš izraisīja vismaz daļas sabiedrības iebildumus un speciālistu ne to labāko vērtējumu.”

---

Normunds Kazakevičs: “Beidzot, pēc trīs mēnešu gaidīšanas, Ķemeru iedzīvotāji un viesi var atviegloti nopūsties – ir uzsākti ceļu posma asfaltēšanas darbi pie sēravota “Ķirzaciņa”.

Bet jautājumi paliek! Kāpēc tik gausi un negribīgi veicas ar darbu izpildi? Kāpēc nepārtraukti tiek kavēti izpildes termiņi? Un galvenais – kāpēc Jūrmalas dome nevēršas pret kavētājiem ne ar kādām pretenzijām”?

---

Jūrmalas Domes deputāts Aivars Ozoliņš.

Apsekojot pilsētu un tiekoties ar Jūrmalas iedzīvotājiem ir redzams, ka pilsētas rajonos atsevišķas ielas un automašīnu stāvvietas ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Šogad Kauguros ir uzsākta iekškvartālu labiekārtošana Skolas ielas rajonā. Cerams, ka 2021.gadā labiekārtošanās darbi turpināsies un infrastruktūra uzlabosies. Savā pieprasījumā iekļāvu priekšlikumus ielu segumu uzlabošanai un Jūrmalas iedzīvotāju vēlmes.

---

Mārtiņš Stulpiņš: “Mans deputāta pieprasījums 2021.gada budžetam.”

---

Normunds Kazakevičs: “Karuseļi, slidotava, cirks pie Kauguru tirgus – tas viss ir jauki, bet esmu pārliecināts, ka šīs atrakcijas var rīkot arī citās vietās pilsētā.

Katras brīvdienas pie Kauguru tirgus ir haoss! Ar pašreizējo automašīnu novietošanu apmierināts nevar būt neviens – ne tirgus, ne tuvāko veikalu apmeklētāji, ne tuvāko māju iedzīvotāji, kuru pagalmi ir svešu automašīnu pilni! Pie Kauguru tirgus katastrofāli trūkst auto stāvvietu. Cirks aizbrauks, bet nesakārtotais laukums pie tirgus paliks! Tāpēc partija Tev Jūrmalai ir rosinājusi šajā laukumā izveidot labiekārtotu un apzaļumotu auto stāvvietu Kauguru tirgus apmeklētajiem, kas nodrošinātu gan ērtu piekļuvi tirgum, gan atslogotu apkārtējo māju iekšpagalmus, gan īpašos svētku gadījumos varētu pildīt arī sabiedriskas pulcēšanās un izklaides zonas funkciju.” 

---

Opozīcijas priekšlikums par pirmsskolas pedagogu algu palielināšanu tiek noraidīts!

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē ZZS un Saskaņas deputāti neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu par EUR 160 palielināt pirmsskolas pedagogu algu no 01.11.2020. 

Protams, algu palielinājumu pelnījuši arī citu profesiju darbinieki, tomēr šis solis bija nepieciešams, lai nodrošinātu brīvo pedagogu vietu aizpildīšanu, kas ilgstoši ir tukšas un neļauj palielināt apmācāmo bērnu skaitu pirmsskolas iestādēs! Pastāv arī risks, ka mūsu pedagogi turpinās izvēlēties strādāt Mārupē vai Babītē, kur algas ir ievērojami lielākas. Starpība sasniedz pat EUR 300! Ja pilsētas mēra Gata Trukšņa solījums par algu palielināšanu no 2021. gada ir patiess, tad dīvaini, ka nevar atrast budžetā 90 000 eiro šiem diviem mēnešiem! BUDŽETĀ NAUDA IR! Turklāt Tev Jūrmalai deputāts Uldis Kronblūms norādīja, ka pateicoties viņa personīgi veiktajam vērtējumam, pašvaldība pārdeva zemesgabalu Dārzkopības ielā 19 par EUR 1 150 000 dārgāk, nekā bija planojuši ZZS un Saskaņas deputāti! Vai tiešām Jūrmalas domes pozīcijai interesē tikai naudas tērēšana izglītības iestāžu reorganizācijām, dārgiem remontiem, bet ne pedagogiem, kas audzinātu gudrus un domājošus jūrmalniekus?

Mēs esam pārliecināti, ka pēc nepilna gada situācija mainīsies un mēs varēsim novirzīt mākslīgi izveidotu vicemēru un padomnieku algas tiem, kas tās nopelna grūtā darbā sabiedrības labā. Esam pārliecināti, ka ir vēl daudz izdevumu, kas varētu būt mazāki, ja netiktu jauktas pilsētas un personīgo budžetu intereses!!!

KĀRTĒJĀS NELIKUMĪBAS DOMĒ! Opozīcijas deputātiem nedod laiku iepazīties ar Teritorijas plāna grozījumiem.

Trešdien, 12.februārī Jūrmalas domes Attīstības vides un jautājumu komitejas sēde nebeidzās kvoruma trūkuma dēļ. Tā tika pārtraukta, kad komitejas vadītāja Anita Adijane neatsaucās uz partijas Tev Jūrmalai un pārējo opozīcijas deputātu lūgumu dot laiku iepazīties ar apjomīgajiem Teritorijas plāna grozījumiem. Tie deputātiem kļuva pieejami tikai dienu pirms sēdes. Iepriekš piedalīties darba grupās mūsu deputātiem neļāva pat pēc rakstiska iesnieguma!
Protams, neko labu tas jūrmalniekiem nesola. Apbūve applūstošajās Turaidas ielas pļavās, daudzdzīvokļu mājas savrupmāju teritorijās un daudz kas cits, ko vēl neesam izpētījuši.

Izdodas panākt veselības aprūpes pabalsta palielināšanu pensijas vecuma jūrmalniekiem no 50 uz 100 eiro!

2019. gada 19. decembra domes sēdē apstiprinātajā budžetā no 2020. gada paredzēts veselības aprūpes pabalstu palielināt no no 50 uz 100 eiro gadā! Par šāda solījuma pildīšanu domes koalīcijai regulāri atgādinājām divarpus gadu garumā! Tomēr vienmēr priekšroka tika dota ļoti dārgajiem skrējieniem un svētkiem.
Pateicoties mūsu deputāta Uldis Kronblūms neatlaidībai, ZZS un Saskaņas deputātiem bija jāizškiras, vai taupīt to līdz vēlēšanām, vai kļūt par solījumu nepildītājiem kā šobrīd noticis ar Saeimas deputātiem. Sākumā plāns bija piešķirt tikai 25 eiro un ar otriem 25 atgādināt par to pirms vēlēšanām. Esam priecīgi par iznākumu, jo saskarsmē ar iedzīvotājiem saprotam šī pabalsta nozīmīgumu senioru ikdienā!
Pagaidām nav izdevies palielināt pabalstu jaundzimušo aprūpei no 500 uz 700 eiro. Jau otro reizi šajā gadā ZZS un Saskaņa nobalsoja PRET! Viņiem joprojām šķiet svarīgāk nesamazināt EUR 50 000 piemaksas komersantiem par Krāsu un Electric Run skrējieniem. Arī daudzu simtu tūkstošu vērtie dažādie pilsētas svētki neciestu no nelielas izdevumu samazināšanas. 

JŪS JAUTĀJAT? MĒS ATBILDAM! Jūrmalniece Ilze Markoviča vasarā mums jautāja: “Labdien, pašreiz notiek ietves izbūve Nometņu ielā 9, taču pie dažām kāpņutelpām ietves uzbūvētas ar kritumu uz kāpņutelpu. Tas nozīmē, ka lietus, sniega laikā tās applūdīs. Lūdzu novērst defektus.”
Atbild Tev Jūrmalai deputāts Aivars Ozoliņš: “Šobrīd visi remontdarbi iekškvartālos Raiņa 85 un Nometņu 9 ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā. Izbūvēts jauns asfaltbetona segums braucamajā daļā, atjaunots gājēju celiņš ar bruģa segumu un sakārtota zaļā zona. Papildus izbūvēti arī stāvlaukumi automašīnām.”

2019. gada 28. novembrī Tev Jūrmalai deputāti Mārtiņš Stulpiņš un Aivars Ozoliņš tikās ar Ķemeru iedzīvotājiem:
Tikšanās sākumā klātesošie ar klusuma brīdi piemin šajā nedēļā aizsaulē aizgājušo ķemernieku Valdi Ozolu.

Mārtiņš Stulpiņš informē par iespējamo iemeslu ugunsgrēkam Emīla Dārziņa ielā, kura laikā tika evakuēti 11 cilvēki, 1 gājis bojā un viens cietis: http://www.la.lv/jurmala-sodien-izceliespaaugstinatas-bista… – uguns, visticamāk, izcēlusies vai nu neuzmanīgas smēķēšanas vai elektroinstalāciju bojājuma dēļ. Ēkas augšstāvā, kur izcēlies ugunsgrēks, atradušās pansionāta “Dzimtene” telpas, 1. stāvā bijis dzīvoklis. Laimīgas sagadīšanās dēļ ugunsnelaime izcēlusies dienas laikā, kad ēkā visi bijuši nomodā – nakts stundā sekas, visticamāk, būtu daudz traģiskākas. Šis incidents atkal aktualizējis jautājumu par iespēju pārcelt pansionāta “Dzimtene” iemītniekus uz citu dzīvesvietu ārpus Ķemeriem – iepriekš šādas sarunas jau risinātas ar dažādiem Domes pārstāvjiem, taču pagaidām beigušās bez rezultāta ēku sarežģītā piederības jautājuma dēļ. Aivars Ozoliņš apņemas šo jautājumu vēlreiz aktualizēt, vienlaikus norādot, ka pansionāta pārcelšanai būtu arī ēnas puses – tā ir darbavieta daudziem ķemerniekiem, kā arī pansionāta iemītnieki nodrošina zināmu ienākumu daļu vietējiem veikaliem.

Mārtiņš Stulpiņš informē, ka tuvāko divu nedēļu laikā varētu nojaukt tā saucamo “mazās skolas” ēku Alejas ielā; par iespēju tikt pie jaukšanas darbu pārpalikumiem jāsazinās ar Mārtiņu Stulpiņu vai Uldi Kornaču. Šobrīd tiek veikti arī bijušās kūrorta poliklīnikas konservēšanas darbi – jauktas vecās ēkas u.tml..

Mārtiņš Stulpiņš kategoriski noraida baumas, ka skolai tuvējā veikalā (tautā saukts “Puķīte”) tiktu tirgots spirts – tiek tirgots odekolons, ko daļa veikala klientu iemanījušies izmantot radoši, proti, atšķaidot ar ūdeni un lietojot uzturā.

Tiek uzdots jautājums par remontdarbu norisi skolā. Mārtiņš Stulpiņš apņemas noskaidrot, vai darbi rit pēc plāna; visam jābūt pabeigtam līdz 2020. gada augusta beigām. Klātesošie ir vienisprātis, ka sākotnēji plānotās remontdarbu izmaksas, visticamāk, pieaugs, it īpaši pēc tam, kad tiks uzsākts darbs pie sporta zāles jumta nomaiņas un atklāsies sienu patiesais stāvoklis.

Mārtiņš Stulpiņš aicina iedzīvotājus aktīvāk piedalīties Jūrmalas domes darbā, apmeklējot dažādu komiteju sēdes – tās ir atvērtas un pieejamas jebkuram interesentam. Uldis Kornačs kā negatīvo piemēru min sēdi par ūdens tarifu kāpumu – interese bijusi ļoti neliela, kaut arī tas ir jautājums, kas skars visus. U. Kornača ierosinājums bijis nevis celt tarifus, bet ieviest abonenta maksu – Jūrmalā ir daudz “vasarnieku”, kuri ūdeni patērē tikai vasarā. Līdz ar to, abonenta maksa, kas tiek iekasēta visu gadu, iespējams, būtu prātīgāks risinājums.

Aivars Ozoliņš atgādina, ka līdz 1. janvārim ir vai nu jāpieslēdzas centrālajai kanalizācijai vai jāinformē Jūrmalas pilsētas dome par to, kas tas nav izdarīts – šādā gadījumā būs jāparedz biežāka tvertnes izvešana, par to uzrādot arī dokumentālus apstiprinājumus (čekus, u.tml.). Tiem, kuri nebūs darījuši neko, vienkārši turpinot lietot “sirsniņmāju”, sods var pārsniegt pat 300 EUR.

Mārtiņš Stulpiņš informē, ka darbi pie “Tautas dejas” skvēra ir pabeigti, taču vēl nav nodoti ekspluatācijā. Celiņu klājumam izmantots jauns, ekoloģisks materiāls. Klātesošie jautā, kādēļ skvērā tiek plānots parastā dzeramā ūdens pieslēgums minerālūdens vietā! Agnese Balandiņa norāda, ka urbums, no kā savulaik tika piegādāts minerālūdens “Tautas dejai”, neatrodas Jūrmalas domes īpašumā, tādēļ Dome ar to nekādas darbības veikt nevar. Taču remondarbu laikā ir nodrošināts viss tehniski nepieciešamais, lai minerālūdeni skvēram – gan citā vietā, ne piemineklī – papildus dzeramajam ūdenim varētu pieslēgt vēlāk. Ir plānots uzsākt sarunas ar Jūrmalas domi par urbuma nodošanu Domes īpašumā un apsaimniekošanā. Mārtiņš Stulpiņš norāda, ka visa parka uzturēšanai pēc remontadrbiem tiks algoti papildus strādnieki. Viņš informē arī, ka ņemot vērā šobrīd notiekošos vērienīgos remontdarbus Ķemeros, cerības uz finansējumu citām, mazākām aktivitātēm – tostarp, Ķemeru svētkiem, ir ļoti nelielas.

Tiek uzdots jautājums par meliorācijas sistēmām – diemžēl, šī joma ir nodalīta no ūdenssaimniecības, līdz ar to, nav cerību, ka iespējamie papildus līdzekļi, ko varētu iegūt no plānotā ūdens tarifu kāpuma, tiks novirzīti meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Klatesošie ir vienisprātis, ka meliorācijas sistēmas Ķemeros ir jāsakārto, kā arī jāievieš Jūrmalas pilsētas domes izstrādātie risinājumi meliorācijas sistēmas uzlabošanai Ķemeros, it īpaši Palangas – Durbes ielu apkārtnē, veidojot jaunu novadgrāvi ūdeņu novadīšanai no Palangas ielas apkārtnes.

Vija Pika informē par bīstamu situāciju Ziedoņa ielā, kur krītošs koks gandrīz uzkritis automašīnai, un tikai laimīgas sagadīšanās dēļ tajā tobrīd nav atradušies cilvēki. Agnese Balandiņa uzsver, ka koki pilsētā ir Jūrmalas domes pārziņā, Dabas aizsardzības pārvaldes viedoklis nepieciešams tikai tajos gadījumos, kad ir runa par dižkokiem vai potenciālajiem dižkokiem. Ja ir aizdomas par bīstamiem kokiem – jāraksta iesniegums, tas tiek izvērtēts, nepieciešamības gadījumā piesaistot koku speciālistu – arboristu. Ja koka stāvoklis tiek atzīts par bīstamu, ir apdraudētas mājas, privātīpašumi utt., šķēršļi tā novākšanai parasti netiek likti. Īpaši bīstami varētu būt oši, jo tiem visā Latvijā konstatēta sakņu slimība, kas padara tos īpaši trauslus un veicina lūšanu pie sakņu kakla. Ziedoņa ielas skvēra gadījumā A.Balandiņa aicina rakstīt iesniegumu, aicinot izvērtēt koku bīstamību.

Uldis Kornačs vēršas ar vairākiem jautājumiem pie Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde):
1) izsaka pateicību Artūram Jansonam par to, ka ir nodrošināta pamestās transformatora būves nojaukšana Jaunķemeru ceļa malā;
2) norāda, ka būtu nepieciešams nojaukt arī vecās siltuma trases betona balstus, kas tagad atsegušies skatam pēc transformatora būves nojaukšanas. A. Balandiņa apsola, ka nodos informāciju Artūram Jansonam – Pārvalde noskaidros stabu piederību un atkarībā no tā lems par turpmāko rīcību;
3) norāda, ka tagad, kad sakārtots “Tautas dejas” skvērs, būtu nepieciešams sakārtot arī zemes gabalu starp “Tautas deju” un Jauno parku. A. Balandiņa apsola noskaidrot zemes gabala piederību un atkarībā no tā rosināt kādu rīcību. Līdz šī dokumenta publicēšanas brīdim jau ir noskaidrots, ka zemes gabals atrodas privātā īpašumā, līdz ar to, Pārvalde nekādas darbības tajā veikt nevar;
4) rosina turpināt sadarbību ar uzņēmumu “Labie koki”, nodrošinot “iekārušamies” koku novākšanu Jaunķemeru ceļa malā, autobusu pieturas “Dienas centrs” apkārtnē. Agnese Balandiņa apsola nodot informāciju atbildīgajām personām, veicinot šī pasākuma iekļaušanu Pārvaldes nākamā gada budžetā;
5) Mārtiņš Stulpiņš arī piebilst, ka ir izveidojies jauns aizsprosts pie viena no Vēršupītes tiltiem, A.Balandiņa apsola nodot informāciju kolēģiem rīcības īstenošanai.

Karsta Ziņa!  Pateicoties arī mūsu deputāta aktivitātei ir piebremzēta pieturvietu maiņa par miljoniem eiro! Uldis Kronblūms: “Īsumā manu iesniegumu pamatā ir tas, ka 1) Jūrmalas galvenajai pilsētplānotājai bija interešu konflikts, 2) 1/3 žūrijas bija jābūt arhitekta kvalifikācijai ar aktīvu sertifikātu, jo tāds tika pieprasīts iesniedzējam. Sākumā nebija nevienam, bet beigās tikai vienam komisijas loceklim. Bija jābūt vismaz trim.”

Daži jautājumi Jūrmalas sabiedriskā transporta pieturvietu metu konkursā uzvarējušās skices autoriem un pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas ainavu arhitektei Ingai Tramdahai –
1)Vai šī pieturvieta pasargās no vēja? NĒ!
2) Vai šī pieturvieta pasargās no lietus? NĒ!
3) Vai šī pieturvieta pasargās no saules svelmes? NĒ!
4) Kā pieturvieta, kas nepilda pamatfunkcijas, var izmaksāt EUR 12 00?
Ja sareizina EUR 12 000 ar 205 (tieši tik daudz Jūrmalā ir sabiedriskā transporta pieturvietu) sanāk ne vairāk, ne mazāk kā 2 460 000!

Slikta Ziņa! Domē atkal neatbalsta mūsu deputātu priekšlikumus.

Vēl viens sižets drošākai un ērtākai ikdienai Jūrmalā! Dubultu Kultūras kvartāls. Protams, turpat netālu – 100 metrus uz abām pusēm ir regulējami Lielupes ielas un Kļavu ielas krustojumi ar luksoforiem, BET! Mūzikas un Mākslas skolas audzēkņi ikdienā ceļu šķēršo identiski kā šis kungs!
Mūsu priekšlikums – šai vietā izveidot apgaismotu un regulējamu gājēju pāreju vai vismaz gājēju pāreju ar “guļošo policistu”. Neviena MK regula nav augstāka par bērnu drošību! Lai labas idejas pārtop labos darbos! 

Kauguros, Talsu šosejas posmā no Telšu ielas lidz Zvārtas ielai cilvēku ērtībai un drošībai krustojumos uzlikti 4 luksofori. Nav skaidrs tikai, kāpēc naktīs pēc plkst. 23.00 tie visi strādā dienas režīmā, iedegoties sarkanai gaismai uz galvenā ceļa pat tad, kad uz mazākas nozīmes ielas nav neviena transporta līdzekļa.
Mūsu priekšlikums: no plkst.23.00 – 6.00 pārregulēt luksoforus uz mirgojošo dzelteno gaismu.
Lai labas idejas pārtop labos darbos! 

Dzīve sastāv no daudziem ikdienas sīkumiem, kuri palīdz vai traucē. Šis ir viens no daudzajiem luksoforiem mūsu pilsētā – Strēlnieku prospekta un Slokas ielas krustojums pie Dubultu poliklīnikas, kura efektivitāti iespējams uzlabot!
Mūsu priekšlikums: papildu sekcija ar pastāvīgi degošu zaļo gaismu un/vai gājēju poga.
Lai labas idejas pārtop labos darbos!

 Tev Jūrmalai deputāts Aivars Ozoliņš: “Tiekoties un uzklausot iedzīvotājus, redzams, ka darāmā katrā pilsētas rajonā ir ļoti daudz. Cerams, ka 2020.gadā labiekārtošanas darbi Jūrmalas pilsētā turpināsies, tādēļ savā pieprasījumā iekļāvu vairākus priekšlikumus infrastruktūras uzlabošanai un arī iedzīvotāju vēlmes.” 

Turpinām dabas teritorijas glābšanu Vārnukrogā!

Mūsu deputāts Uldis Kronblūms: “Paldies Normundam un visiem, kas parakstījās. Vēl ir Priedaines, Asaru un citu jūrmalnieku paraksti. Šodien iesniedzu 2106 ManasBalss parakstus.”

Karsts Jautājums – KUR PAZUDUSI ĶEMERIEM DOMĀTĀ NAUDA ⁉️

⚫️ GATIS TRUKSNIS: „ Šā gada budžetu un investīciju plānu mēs pieņēmām vienbalsīgi. Kopā ar opozīciju! Jo nebija, par ko balsot «pret». Iedzīvotāji taču redz: tās ir labas lietas, kuras ir rosinātas! Ja kāds balsos pret labām lietām, viņš paliks par muļķi.” (fragments no intervijas NRA)
🔴 MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ: „Šodien Jūrmalas domes ārkārtas sēdē uzdevu jautājumus Gatim Truksnim, kur pazudusi Ķemeru svētkiem un 18. novembra svinībām paredzētā nauda, kura bija iekļauta budžeta projektā un par kuru deputāti arī balsoja, pieņemot budžetu. Atbilde bija, ka neko nezinot, ka tas esot ļoti nesaprotami, kā var pazust pozīcija no budžeta projekta. Tikmēr fonā izskanēja frāzes “ko gan jūs, opozīcijas deputāti, gribat”

Mūsu virtuālās diskusijas nes augļus! 

Apkopojot jūsu viedokļus, deputāts AivarsOzoliņš iesniedzis pilsētas domē priekšlikumu maksimāli produktīvai laukuma izmantošanai pie Kauguru tirgus. Turam īkšķus, lai mēs tiekam sadzirdēti!

Pagājuši tikai(!!!) 9 gadi, kopš rosinājām pilsētas domē Mellužu estrādes rekonstrukciju. Šovasar beidzot būs gatava! Ieplānojiet Līgo nakti ballēties Mellužos

Mūsuprāt, vēl viena elementāra pilsētas nepieciešamība ir dekoratīvas un tumšajā diennakts laikā labi redzamas, izgaismotas zīmes, kas norāda Jūrmalas apkaimju robežas. Pludmalē tādas ir, dzelzceļa līnijā ir, bet autobraucēji paliek pilnīgā neziņā. Tā nav inovācija, pilsētā tādas ir bijušas. Atjaunotās versijas pievienotā vērtība būtu zīmju mākslinieciskais, pilsētvidi rotājošais raksturs. Kādas ir jūsu domas? 
P.S. Attēlotajam Mellužu knaģim ir ilustratīvs raksturs. Realitātē šai projektā iesaistāmi Jūrmalas mākslinieki.

Mūsuprāt, Majormuiža būtu daudz piemērotāka vieta Kāzu pilij, nekā Mellužu glābšanas stacija kāpās pie jūras! Reāla iespēja glābt kultūrvēsturisko arhitektūras mantojumu un labiekārtot degradēto vidi! Kādas ir jūsu domas?

2017.gada pavasarī pieteicām ideju par sistēmatisku un plānveidīgu visu grantēto ieliņu asfaltēšanu Jūrmalā. Putekļu un dubļu dēļ joprojām uzskatām to par akūtu nepieciešamību‼️
2019.gada pavasarī mūsu deputāts AivarsOzoliņš saka, ka ir sperts pussolītis pretim situācijas pagaidu uzlabošanai: “Šā gada pavasarī Jūrmalas pilsētā tiks veikta grantēto ielu atputekļošana. Šāda grantēto ielu seguma apstrāde ar CaCl2 (kalcija hlorīdu) Jūrmalā notiks pirmo reizi! Process ir padārgs un prasa precīzu iestrādi un dozēšanu. Šī procesa efektivitāti un rezultātus vērtēsim rudenī. Darbus veiks ceļu būves uzņēmums SIA “LIKTENIS”. Paredzēts atputekļot Apes ielu, Tirzas ielu, Lauku ielu, Lāčplēša ielu un Vidzemes ielu. Pirms CaCl2 iestrādes tiks sagatavoti ielu segumi, kā paredz Tehniskās specifikācijas (nomaļu noņemšana, seguma planēšana un profilēšana, mitrināšana un CaCl2 iestrāde un veltņošana.”

Mūsu deputāts Mārtiņš Stulpiņš Jūrmalas domē aktīvi aizstāv ķemernieku vajadzības un intereses!

Pašvaldība nedrīkst pieprasīt maksu par kapavietu piešķiršanu un uzturēšanu.

2019. gada 5.martā LR Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-08-03 par 2014. gada 4.septembra saistošo noteikumu Nr. 27 “Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi”  normas, kas paredz nomas maksu par kapavietas izmantošanu, neatbilst LR Satversmes 1. pantam.
Lieta tika ierosināta pēc Tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros secinājis, ka Jūrmalas pilsētas dome ir noteikusi nomas maksu par kapavietas izmantošanu, pārkāpjot Satversmes 1. pantā nostiprināto tiesiskas valsts principu.
Tiesībsarga ieskatā Jūrmalas pilsētas domei nebija tiesību noteikt nodevu par kapavietas lietošanu. Tiesībsargs ieteica Jūrmalas pilsētas domei atcelt apstrīdētās normas, tomēr dome atteikusies Tiesībsarga norādītajā termiņā novērst konstatētos trūkumus.
No Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka Kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums. Tādējādi kapsētām līdzīgi kā ceļiem, ielām, laukumiem, parkiem ir publiskas lietas statuss.
Satversmes tiesa spriedumā norāda, ka: “Cilvēka cieņa kā konstitucionāla vērtība raksturo cilvēku kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā gan attiecībās starp valsti un cilvēku, gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Cilvēka cieņas aizsardzība pēc nāves ir balstīta arī uz kultūras un reliģijas tradīcijām, kas ietvertas Satversmes ievada piektajā rindkopā minētajā latviskajā dzīvesziņā. Latvijā tradicionāli apbedīšana tiek veikta, mirušos cilvēkus apglabājot kapsētās. Vispārcilvēciskās vērtības, tostarp cilvēka cieņa, noteic to, ka pēc cilvēka nāves viņš ir jāapbedī un šis pienākums visu pirms gulstas uz mirušā cilvēka tuviniekiem”. 
Satversmes tiesa spriedumā secināja, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves.
Satversmes tiesa norādīja, ka atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 2. punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir kapsētu izveidošana un uzturēšana. Atbilstoši minētā likuma 7. panta otrajai daļai šīs autonomās funkcijas izpilde arī ir finansējama no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Pašvaldību budžetu ieņēmumus, no kuriem nodrošināma likumā noteikto autonomo funkciju izpilde, veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.
Satversmes tiesa norādīja, ka nomas līguma slēgšana ir privāttiesībām raksturīga darbība, kuras mērķis ir ienākumu gūšana. Tomēr kapsētas un atsevišķas kapavietas tradicionāli kalpo tam, lai tiktu īstenota miruša cilvēka cieņpilna apbedīšana. Pašvaldība, nododot atsevišķu kapavietu personas individuālā lietošanā un paredzot par to samaksu, nerīkojas kā jebkurš īpašnieks, bet gan īsteno likumā noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu, proti, nodrošināt tās autonomās funkcijas – izveidot un uzturēt kapsētas – izpildi. Iznomājot kapsētas, pašvaldība rīkojas pretēji likuma “Par pašvaldībām” 77. panta otrajai daļai, jo kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu gūšanai. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldība nav tiesīga iznomāt kapavietas, lai nodrošinātu tās autonomās funkcijas – izveidot un uzturēt kapsētas – izpildi.
Satversmes tiesa uzskatīja, ka pašvaldības rīcība, piešķirot personai kapavietu, pēc sava rakstura nav pakalpojums, jo pastāv apbedīšanas pienākums, kas tuviniekiem neparedz izvēles iespējas, proti, mirušā cilvēka ķermeni, guldot kapā, ir jāapbedī kapsētā. Tas, ka pašvaldība pieprasa maksu par kapavietas piešķiršanu kā maksu par pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt samaksu.
Satversmes tiesa norādīja, ka izskatāmajā gadījumā apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to izdošanas brīža novestu pie tādas situācijas, ka Jūrmalas pilsētas domei būtu jāatmaksā par kapavietu izmantošanu saņemtā maksa. Šāds nolēmums būtiski ietekmētu pašvaldības budžetu un tādējādi apdraudētu tās iedzīvotāju tiesības un likumiskās intereses. Tādēļ Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdēto normu atcelšanai šajā gadījumā nevar noteikt ar atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas.
Satversmes tiesas spriedums ir attiecināms arī uz citām Latvijas pašvaldībām. 
Satversmes tiesa spriedumā atkārtoti ir citējusi būtisku atziņu, kas ir jāņem vēra pašvaldībām, jo īpaši Jūrmalas pilsētas domei.
Pašvaldības autonomās funkcijas ir tās funkcijas, kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv (sk.: Levits E. Pašvaldību likuma koncepcija, 2003, 15. punkts). Tādējādi tiek nodrošināta vietējo iedzīvotāju visplašākā iesaistīšana kopējo mērķu un interešu sasniegšanā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 11. punktu).

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2018/02/2018-08-03_Spriedums.pdf#search=2018-08-03

Izglītības sistēma Jūrmalas pilsētā raida SOS signālus!

SOS! Vēl nesenajā pagātnē, lai bērni tiktu šajā skolā vecāki pa nakti bija spiesti stāvēt rindā. Jā, šī sākumskola ļoti labi kotējās Jūrmalas pilsētā un daudzi vecāki vēlējās, lai viņu atvases mācītos tieši šajā skolā. Jā, stāsts ir par sākumskolu „Atvase”, kura tika dibināta 2001. gada 1. septembrī pēc Jūrmalas 1.ģimnāzijas reorganizācijas, lai kvalitatīvi sagatavotu skolēnus blakus esošajai, tikko izveidotajai Jūrmalas Valsts ģimnāzijai. Ar šo uzdevumu skola labi tika galā, par ko liecināja patstāvīgi pieaugošais skolēnu skaits, jo vecāki novērtēja šīs skolas darba rezultātus. Bet nu ar 2019. gada 21. februāra domes lēmumu, balsojot trim Saskaņas un visiem sešiem ZZS deputātiem – PAR, skola tiek likvidēta un  turpmāk, pēc domes lēmuma, ir jāiekļauj Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sastāvā. Šāds lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz Jūrmalas izglītības nodaļas izstrādāto plānu par Jūrmalas Valsts ģimnāzijas statusa glābšanu, jo ir saņemta vēstule no Izglītības ministrijas, kurā tiek teikts, ka atkārtotu kritēriju neievērošanas dēļ, Jūrmalas Valsts ģimnāzijai draud ģimnāzijas statusa noņemšana.

Fragments no Izglītības ministrijas vēstules Jūrmalas domei:

Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto, pašvaldību kompetence ir tās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, savukārt  likuma “Par pašvaldībām” 5.pants nosaka, ka pašvaldības atbild par tās izveidoto institūciju darbību. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja dome vēlas savā administratīvajā teritorijā nodrošināt valsts ģimnāzijas kā reģionālas nozīmes izglītības centra turpmāko pastāvēšanu un attīstību, vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir veicama, paredzot valsts ģimnāzijas 10.-12.klasēs atbilstošu skolēnu skaitu un iespēju nodrošināt pietiekami augstus valsts ģimnāzijas skolēnu rezultātus valsts centralizētajos eksāmenos.

Pēc Izglītības ministrijas vēstules var saprast, ka ar kvalitātes rādītājiem ģimnāzijai ir labi, bet trūkst skolēnu skaits, kas pēc likuma lielajās valsts pilsētās, izņemot Rīgu, vidusskolas klasēs (10.-12. klasei) ir jābūt 180 skolēniem, ģimnāzijā šajā mācību gadā mācās 132. skolēni. Jāsaka, ka Jūrmalas Valsts ģimnāzijā skolēnu skaits nav atbilstošs jau daudzus gadus, tas svārstījies no 140-170 skolēniem. Tātad Jūrmalas domei, lemjot par sākumskolas „Atvase” (1.- 6. klases skolēni) likvidēšanu un pievienošanu Jūrmalas valsts ģimnāzijai, tas nekādā mērā nepalielina skolēnu skaitu vidusskolas klasēs un neglābj ģimnāziju no iespējamā statusa zaudēšanas. Vēl jāņem vērā, ka sākumskola Atvase katru gadu nodrošināja 90% no skolēnu skaita 7. klasēs Jūrmalas Valsts ģimnāzijai. Vēl viens iemesls apvienošanai, bija tas, ka sākumskolai trūkst mācību klašu, lai uzņemtu vairāk skolēnus pirmajā klasē, kaut gan pavisam nesen uzceļot ģimnāzijas un „Atvases” vajadzībām sporta halli, šā projekta ietvaros tika uzcelts viens korpuss ar mācību klasēm sākumskolas Atvase vajadzībām.

SOS! Sākumskolai „Atvase” bija ļoti daudz labas skolas tradīcijas, augsta mācību kvalitāte un disciplīna (iekšējie kārtības noteikumi), un tagad, diemžēl, pastāv liela iespējamība, ka šīs labās īpašības var zaudēt kvalitāti, apvienojoties ar vēl vienu skolu un veidojot vienu lielu skolu. Varētu teikt tā,  lielā tirgū būs vājāka kvalitāte nekā mazā tirgū. Vienīgais ieguvums, kas varētu būt no abu skolu apvienošanas, ka samazināsies administrācijas izmaksas (apmēram 3 cilvēku algas) un it kā būs iespēja vairāk no sākumskolas skolotājiem prasīt atbilstošāku skolēnu sagatavotību ģimnāzijas kvalitātes standartiem. Kaut gan neredzu nekādus iemeslus šādai sadarbībai jau bijušajā modelī, kad skolu vadību līmenī iesaistoties Izglītības pārvaldei to varēja mierīgi risināt.

SOS! Nekur nedzird, ka sākumskolas „Atvase” vadība cīnītos par savas skolas saglabāšanu. Aptuveni pirms 10 gadiem, kad parādījās doma Jūrmalas Alternatīvo skolu apvienot ar kādu citu skolu, tās skolas direktors bija gatavs izdarīt jebko jebkuram, kurš tuvosies viņa skolai. Ziniet, tā skola pastāv joprojām. Pat domes sēdē, kurā biju klāt personīgi, “Atvases” direktore nebilda ne vienu vārdu savas skolas un kolektīva aizstāvībai. Skumji, bet izskatās ka kapteinis ir pirmais izlēcis no kuģa, ļaujot tam pašam peldēt nezināmā virzienā. Domes sēdē par šo skolu apvienošanu Izglītības pārvaldes vadītājam Imantam Vasmanim bija ļoti daudz, dažādu jautājumu, bet tikai no opozīcijas partiju “Tev, Jūrmalai“ un Nacionālā apvienības  deputātiem, kuriem bija liela skepse skolu apvienošanas vajadzībai, lai glābtu ģimnāzijas statusu. Jo apvienošana nerisina galveno jautājumu – skolēnu skaitu 10. – 12. klasēs. Par daudziem jautājumiem zālē esošie domes darbinieki un pozīcijas deputāti smīkņāja. „Saskaņas” deputāti visu laiku garlaikojās, jo viņiem tas nešķita interesanti, kaut gan uz dažiem jautājumiem I.Vasmanim pat nebija atbilžu. Vienubrīd viņš pat teica, ka ģimnāzijā strādā vājāki pedagogi, nekā “Atvasē”. Neskatoties ne uz ko, pozīcijas deputāti nobalsoja par sākumskolas “Atvase” likvidēšanu un pievienošanu ģimnāzijai. Interesanti, ka viena no deputātēm, kas balsoja par abu skolu apvienošanu un sākumskolas likvidēšanu, par vienas skolas direktores atlaišanu, ir arī  skolas direktore Irēna Kausiniece. Arī viņai neradās neviena jautājuma par šo skolu apvienošanu. Interesanti zināt, kā I.Kausinieces kundze būtu rīkojusies un balsojusi, ja Izglītības pārvalde būtu piedāvājusi viņas vadīto Pumpuru vidusskolu pārveidot par deviņgadīgo skolu, bet 10. – 12. klašu skolniekus pievienot ģimnāzijai, kas īstenībā risinātu skolēnu skaita problēmu ģimnāzijā un līdz ar to – statusa saglabāšanu.

Protams jāsaprot, ka valdošās koalīcijas daļai – ZZS, kas vada mūsu pilsētu, interesē nauda (lieli projekti), bet „Saskaņai”  ir savs elektorāts. Diemžēl, šo skolu apvienošana ietver abas šīs lietas, gan naudu, gan politiku, jo ir paredzēta Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un Kauguru vidusskolas renovācija. Šiem projektiem ir paredzēts aptuveni 7.6 milj. eiro, kur apm 1. milj. eiro ir Jūrmalas domes līdzfinansējums, bet pārējā nauda ir Eiropas struktūrfondu nauda. Interesanti, ka Eiropa šo naudu ir paredzējusi ģimnāziju uzlabošanai, bet mūsu domes vadība ir izdomājusi daļu naudas novirzīt Kauguru skolas renovācijai. Vēl interesantāks ir fakts, ka neskatoties uz faktu, ka jāglābj ģimnāzija, jo draud tai noņemt statusu, un visas pūles būtu jāpieliek, lai pirmkārt sakārtotu ģimnāziju, Jūrmalas domes vadība sākumā ir nolēmusi renovēt Kauguru vidusskolu, nevis ģimnāziju. Vēl vairāk tagad, kad ir apvienotas abas skolas, nākamajā mācību gadā ģimnāzijas telpās mācīsies 150 Kauguru vidusskolas bērni, jo viņu skolā būs renovācija. Par kādu kvalitatīvu mācīšanos ģimnāzijā varēs būt runa??? Neko nesaku, noteikti vajag arī Kauguru vidusskolu renovēt, bet vajadzētu taču izskatīt prioritātes. Varat tikai minēt, kāpēc ir šāds domes lēmums, jo mūsu pilsētu vada Saskaņa kopā ar ZZS. Saskaņa ir apsolījusi Kauguru vidusskolas remontu, bet ZZS interesē tikai naudas apguve. Vēl jāsaka, ka šo naudu Eiropa piešķir ar nosacījumu, ka vismaz piecus gadus pēc realizācijas ir jābūt ģimnāzijas statusam. Ja šo statusu zaudē, tad Jūrmalas domei būs jāatmaksā Eiropai ieguldītā nauda, tas nozīmē, ka to darīs Jūrmalas iedzīvotāji.

Domes sēdē izskanēja vairāki jautājumi par projektiem ar Eiropas naudām, kur pastāvēja riski, ka būs jāatmaksā kādas naudas Eiropai atpakaļ. Uz to domes priekšsēdētājs teica, ka neesot nekādu problēmu, ja vajadzēs – samaksās. Ir viegli šādi izsaimniekot jūrmalnieku naudu. Kā būtu, ja būtu jāatmaksā pašam no savas kabatas, tad nez vai bārstītos ar tādiem vārdiem. Jūrmalas domes “rūpes” par ģimnāziju parāda kaut vai fakts, ka ģimnāzija jau vairākus gadus lūdz sakārtot interneta problēmas, jo nav normāli, ka brīžiem interneta problēmu dēļ skolotājs pat e-klasē nevar nosūtīt skolniekiem mājas darbu. Atbilde – domei neesot naudas, lai šo problēmu atrisinātu. Tai pašā laikā mūsu pilsētā tiek rīkoti daudzi velobraucieni, dažāda veida skrējieni par lielām izmaksām. Ja kaut vienu skrējienu nerīkotu, varētu ģimnāzijai ne tikai interneta pieslēgumu uzlabot, bet arī ierīkot kādu interaktīvu  klasi.

SOS! Visā šajā stāstā visbēdīgākais ir Jūrmalas izglītības pārvaldes darbs, kuri savas bezdarbības vai nolaidīgas darbības dēļ iznīcina Jūrmalas izglītības prestižu. Viņu bezdarbības dēļ daudzi Jūrmalas iedzīvotāji izvēlas savas atvases vest uz citu pašvaldību skolām. Pēdējo piecu gadu laikā vidusskolu klasēs skolēnu skaits samazinājies par 250 jauniešiem. Izglītības pārvaldei  nav nekāda plāna, kā saglabāt un palielināt audzēkņu skaitu Jūrmalas izglītības iestādēs. Tieši otrādi – tās likvidē. Nepārdomāta skolu apvienošana veicinās vēl lielāku Jūrmalas bērnu aizplūšanu uz citu pašvaldību mācību iestādēm. Uzskatu, ka ar steigu jāreformē šāda pārvalde, jāatlaiž tās vadītājs, jāmeklē viņu vietā jauni darbinieki un vadītājs, pats galvenais, tiem jābūt Jūrmalas iedzīvotājiem, kuriem rūp mūsu pilsētas bērnu nākotne. Šajā brīdī lielākā daļa Jūrmalas pilsētā strādājušie domes darbinieki (vadošos amatos) un viens otrs deputāts, nav Jūrmalas iedzīvotāji, viņi paši neizmanto to, ko paši nolēmuši, viņiem ir vienalga, kā tas īstenosies dzīvē, jo ne viņi, ne viņu bērni to neizmanto. Uzskatu, ka pašreizējā pilsētas vadība ļaunprātīgi izrīkojas pret Jūrmalas bērniem. Jau tālajā 2014. gadā ieguldot lielu vecāku, skolu direktoru un citu institūciju darbu, pieaicinot privāto uzņēmēju, tika  izstrādāta JŪRMALAS PILSĒTAS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA 2015. – 2020. GADAM, ko pašreizējā domes vadība un izglītības pārvalde nav pildījusi, bet grāvusi. Koncepcijā bija paredzēts, ka ģimnāzija tiek būvēta un attīstīta kā centrs, kā galvenā skola, kurā tiek pilnveidota materiālā bāze, izremontētas telpas, piesaistīti labi skolotāji utt., bet pamatizglītībā Jūrmalas bērniem jāsaņem vienādi kvalitatīvu standartu visās skolās Jūrmalas teritorijā pēc iespējas tuvāk mājām. Ko dara pašreizējā vara? Tā likvidē un apvieno mazās skolas, veidojot dažus lielus centrus, kas nozīmē bērniem tālāku ceļu uz skolu. Ja ņem vērā, cik mazi un pārpildīti ir Jūrmalas autobusi, vecākiem tā patiesi ir dilemma  – vai ļaut bērniem apmeklēt Jūrmalas skolas, vai tomēr pa ceļam uz darbu vest viņus uz citām pašvaldībām. Jūrmalas pašvaldības izmaksas par Jūrmalas bērnu izglītības nodrošināšanu citās pašvaldībās ik gadu ir vairāk kā 500 000 eiro!!!

Fragments no dokumenta – JŪRMALAS PILSĒTAS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA 2015. – 2020. GADAM.

Jūrmalas vispārizglītojošās skolas kopumā raksturo nepietiekams telpu noslogojums (sk. 24.tabulu I.sējumā). Atbilstoši demogrāfiskajām prognozēm Jūrmalā turpmākajos piecos gados nav prognozējams skolas vecuma bērnu un jauniešu skaita pieaugums, tomēr, īstenojot izglītības koncepciju, Jūrmalas skolu audzēkņu skaitu iespējams pakāpeniski palielināt, piesaistot skolām tos jūrmalniekus, kuri pašlaik mācās ārpus Jūrmalas. Cits nozīmīgs faktors, vērtējot iespēju mainīt vispārizglītojošo skolu skaitu Jūrmalā, ir pilsētas ģeogrāfija – pilsēta ir teritoriāli izstiepta. Šādā situācijā, samazinot skolu skaitu krasi pasliktinātos skolu sasniedzamība un līdz ar to samazinātos pašvaldības izglītības iestāžu pievilcība. Šī iemesla dēļ ir ieteicams skolu skaitu Jūrmalā nesamazināt. Turpretī būtu izskatāmas dažādas iespējas, kā mainīt un paplašināt ar izglītību saistīto pakalpojumu klāstu tajās izglītības iestādēs, kurās klašu piepildījums un telpu noslogojums šobrīd nav optimāls. Kā piemērus šādām izmaiņām nenoslogotajās skolu telpas varētu minēt papildus pirmsskolas izglītības pakalpojumu nodrošināšanu, interešu un profesionālās ievirzes izglītības pakalpojumu klāsta attīstīšanu, kā arī iekļaujošās izglītības attīstības centra un alternatīvās izglītības attīstības centra aktivitāšu nodrošināšanu.

SOS! Pirms sešiem gadiem tika izstrādāts ļoti labs plāns Jūrmalas izglītības attīstībai (ar šo plānu var iepazīties Jūrmalas domes mājas lapā), to īstenojot ir vajadzīga tikai domes  un izglītības pārvaldes griba. Mēs šodien būtu pavisam citā situācijā. Diemžēl, lielākā daļa vadošo domes darbinieku un pat domes deputātu dzīvo ārpus Jūrmalas, un viņu tuvākie un bērni neizmanto to, par ko viņi lemj, viņiem ir vienalga, kā mums īstenot viņu pieņemtos lēmumus, jo viņi paši to neizmanto.

Bijušais Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 
un sākumskolas “Atvase” 
skolas padomes priekšsēdētājs 
Normunds Kazakevičs

http://www.lsm.lv

Mūsu deputātes Dagmāras Beitneres – Le Gallas jautājumi mūsu vēlētājiem: DEPUTĀTU ATBALSS TAUTAS BALSIJ

OPOZĪCIJAS VIEDOKLIS
Jūrmala ir sportiska pilsēta, pateicoties Indrai Brinkmanei esam uz Eiropas sporta kartes. Priecē mūsu sportistu starptautiskie panākumi.
Taču, kā opozīcijas pārstāvei Jūrmalas domē, man ir jautājums par dažām sporta aktivitātēm, kuras, šķiet, zaudējušas jēgu un izpratni par sporta būtību. Te domāju jau notikušo krāsu skrējienu.

JAUTĀJUMS: Kas tas par sporta skriešanas veidu, ja skrējējus apmētā ar krāsu?
Saprotams, ja Eiropas valstīs ir zīmolots šāds pasākums, tad tas nenozīmē, ka Jūrmalai šī franšīze ir jāpatentē (vai jāpērk?) un jāatdarina. Eiropas valstīs notiek dažādi masu pasākumi, kurus Latvijai nebūtu mērķtiecīgi kopēt, tikai tāpēc, ka Eiropā dara to pašu.
Finansējums šim pasākumam bija jau akceptēts iepriekšējās domes sasaukumā. Vai 70 tūkstoši eiro ir apdomīgi izlietota nauda, laikā, kad Jūrmalas pilsētā ir neizbraucamas ielas. Arī asfaltēto ielu kvalitāte prasa pēc labākas kvalitātes.
Uz jautājumu par krāsu skrējienu Kauguros, pozīcija lepni atbildēja, ka tur piedalījās 80 tūkstoši cilvēki. Elpu aizraujoši?! Vai visa Jūrmala un tās viesi esot izbaudījuši šo vienreizējo sporta pasākumu. Tāpēc lūgums Kauguru iedzīvotājiem, izteikt savu viedokli par šiem neparastajiem skrējieniem, un arī sniegt apstiprinājumu par 80 tūkstošu dalību krāsu skrējienā.
Neizpratni rada arī nākamais skrējiens, kuram nupat pozīcijas deputāti piešķīra 80 tūkstošus – “Nakts skrējiens”.

ATKAL JAUTĀJUMS:
Kāpēc jāskrien naktī un kāpēc par tik lielu finansējumu, jo skrējiena dalībnieki jau paši maksā vēl dalības naudu. Vai Nakts skrējiens iepriecinās Kauguru iedzīvotājus, kuri naktī baidās iziet no mājām, baidoties par savu drošību? Septembrī gatavo nākamo Kauguru rudens skrējienu. Vai tiešām Kauguru iedzīvotāji ir tik ieinteresēti šajās skriešanas aktivitātēs, vai tur piedalās vietējie iedzīvotāji?
Jūrmala ir bagāta pašvaldība, līdzekļi tiek piešķirti vai iezīmēts finansējums nākamajiem gadiem dažādām aktivitātēm. Vēl viens piemērs, kas liek šaubīties par pašvaldības finansējuma harmonisku izlietojumu. 2019. gada ieplānots izveidot ziemas slidotavu ar krāsu gaismām un mūziku (laika periodam no decembra līdz martam! – zinot pēdējo Latvijas ziemu temperatūras!) – auto stāvvietā Majoros (iepretim dzelzceļa stacijai). Vai jautājums būtu lieks – kāpēc vajadzīga mākslīgā ledus slidotava tieši tur, ja 600 metrus pāri dzelzceļa sliedēm ir mākslīgā ledus slidotava ar jumta segumu?
Ja rūp jauniešu ziemas prieki, tad slidotavu būtu vēlams plānot Kauguros. Un arī – vai tas maksātu 128 tūkstošus?

JAUTĀJUMS PRIVĀTMĀJU ĪPAŠNIEKIEM
Jūrmalā ir liels skaits privātmāju, kuras nav nodotas ekspluatācijā. Mājas nodošanas procedūra ir dārgs pasākums, ne tikai sarežģīts dokumentu nokārtošanas process.
Esmu viena no tiem, kuriem šī svarīgā procedūra objektīvu iemeslu dēļ ir iekavējusies. Maksājam NĪN, bet māja vēl nav ierakstīta Zemes grāmatā. Mana pieredze rāda, ka Būvvalde cīnās ar valsts radītām birokrātiskām prasībām. Tās mainās gads no gada. Tāpēc, lai sagatavotu ziņojumu par situāciju Jūrmalā, nepieciešami jūsu pieredzes stāsti.
Manam pētījumam par mājas nodošanu ekspluatācijā lūdzu atsaukties līdzpilsoņus, kuri ir līdzīgā procesā un cieš no birokrātisko formalitāšu un izmaksu nastas.

Lūdzu rakstīt: dagmara.legalla@gmail.com

Jūrmalas domes deputāte no opozīcijas

Dagmāra Beitnere-Le Galla

Vēlreiz personīgs PALDIES ikkatram no 3769 jūrmalniekiem, kas mums uzticējās, dodot iespēju iegūt 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā 2.vietu. Jūsu atbalsts mums nozīmē ĻOTI DAUDZ!

FILMA!

Šis ir stāsts, kuram jau sen nebija jābūt, ja viss iepriekš solītais, būtu izpildīts – vismaz daļa. Mūsu mērķis ir šo visu, soli pa solim, beidzot izdarīt un veicināt mūsu mīļās pilsētas attīstību. Izrauties no šīs iestagnējušās situācijas. Beidzot attīstīt pašu pilsētu, ne kādu interešu makus vai privātās vajadzības.
Mēs esam te, lai ieviestu skaidrību!

Tev Jūrmalai un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts.

Es balsošu par Tev, Jūrmalai” un Jaunā konservatīvā partija apvienoto sarakstu Nr.11, jo uzticos šiem cilvēkiem. Viņi dzīvo tepat mums līdzās, pašaizliedzīgi, nesavtīgi un enerģiski darbojas mūsu pilsētas iedzīvotāju labā. Pie šiem cilvēkiem varu ieteikt griezties visiem maniem draugiem, radiem un paziņām, kas vēlas atrisināt kādu sasāpējušu problēmu vai kuriem ir priekšlikumi jūrmalnieku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Zinu, ka viņi vienmēr atradīs laiku uzklausīt, sadzirdēt un rast risinājumu.

Irina Avdejeva,
Eksperte izglītības jautājumos
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā

Es 3.jūnijā balsošu par Tev, Jūrmalai un Jaunā konservatīvā partija apvienoto sarakstu Nr.11.

Kāpēc? Tāpēc, ka mēs, vietējie iedzīvotāji, vislabāk zinām savu pilsētu. Ja maksājam nodokļus savas pilsētas budžetam, tad mums pašiem ir tiesības un pienākums izlemt par to, kas mums vajadzīgs.

Iveta Kravinska,
Slokas pamatskolas skolotāja, Mg.geogr.

Indra Brinkmane un Latvijas sporta veterānu savienības prezidents Daumants Znatnajs: SLĒGTĀ SPORTA MANĒŽA SLOKĀ.

INDRA BRINKMANE: Mēs atrodamies pie Slokas stadiona, teritorijā, kas šobrīd ir, maigi sakot, nedaudz nolaista, un kuru mēs vēlamies labiekārtot, uzbūvējot slēgto sporta manēžu, kur visiem Latvijas vieglatlētiem būtu iespēja trenēties arī ziemā. Tāpat arī futbolistiem. Lai tas būtu vienots sporta centrs vieglatlētikai un futbolam, kā arī labiekārtota apkārtējā teritorija, kas patlaban tā neizskatās.
DAUMANTS ZNATNAJS: Tā būtu cerība Latvijas sportam! Jo gan vieglatlētikā, gan futbolā mums vispār vairs nav Latvijā bāzes, kur izlases sportistiem normāli gatavoties. Ziemā vispār nav kur trenēties. Ja Jūrmalā izveidotu tādu centru, tas tiešām būtu cerīgi. Zinot, ka Jūrmalā kādreiz diezgan daudz kas izdarīts un iesākts, bet nezin kāpēc pēdējā gadā tas viss pazudis, es ceru, ka jaunais deputātu sastāvs realizēs šo Latvijas ļoti vajadzīgo sporta objektu gan futbolam, gan vieglatlētikai. Abi sporta veidi ir tiktāl nodzīvoti, ka nav vairs kur spēlēt Eiropas kausa spēli. NAV KUR. Latvijā. Diemžēl. Mēs ļoti ceram uz jauno deputātu sportisko sapratni!

NAKTS KINO UN DEJAS MELLUŽOS!

Pēc filmas kafija un tikšanās ar radošo grupu neformālā gaisotnē. Piedalās: Jānis Bordāns, Juta Strīķe, Juris Jurašs no Jaunas konservatīvās partijas un deputātu kandidāti no partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta – Arnis Ābelītis, Mārtiņš Stulpiņš, Dagmāra le Galla, Aivars Ozoliņš, Normunds Kazakevičs, Dzintra Homka, Māris Trankalis, Zigurds Starks, Jānis Ķirsis, Mikus Tillers, Indra Brinkmane, Pēteris Začests, Kaspars Tīmanis, Santa Vītola, Alla Plaude, Guntis Grūba, Uldis Kronblūms un Mārtiņš Visockis.
ZAĻUMBALLĪTĒ spēlēs grupa “LĪDZ BROŠAI”, kurā muzicē mūsu deputātu kandidāts Māris Trankalis (sintezators, ģitāra, saksofons), lieliskā vokāliste Antra Ozola (“Tip – Top”, “Proventus” u.c.) un vijolniece Dace Siliņa. Iespējams, ar bungām pievienosies vēl viens mūsu deputātu kandidāts, TV konkursa SUPERNOVA 2017 dalībnieks Mikus Tillers.

Mārtiņš Visockis un uzņēmējs Juris Visockis: VELOCELIŅI JŪRMALĀ.

MĀRTIŅŠ VISOCKIS: Redzi, pa kādiem neceļiem mums jābrauc pa jūrmalu ar riteņiem. Būtu labi, ja te būtu veloceliņi, naktī izgaismoti..
JURIS VISOCKIS: Doma brīnišķīga. Arī Jūrmalas domē jau ir pieņemts plāns, lai cauri visai Jūrmalai no Priedaines līdz pat Ķemeriem būtu veloceliņš. Nekādu problēmu nav.
MĀRTIŅŠ VISOCKIS: Tad viss atduras pret to, ka ir vajadzīga griba un vēlēšanās strādāt. Tāpēc būtu labi, ja Jūrmalā beidzot beigtu tikai runāt, bet sāktu vienreiz darīt.
JURIS VISOCKIS: Protams, ka varēja daudz vairāk izdarīt ar tiem pašiem resursiem, kas ir. Bet trūkst mums politiskās gribas, jo cīnās savā starpā, un rezultātā mēs mīcāmies uz vietas.
MĀRTIŅŠ VISOCKIS: Tad jūrmalniekiem jāņem sevi rokās, jānāk jauniem cilvēkiem, kuri beidzot gribēs Jūrmalu padarīt labāku un skaistāku.
JURIS VISOCKIS: Es domāju, Tu vēl to redzēsi, ka viss būs kārtībā!
TEV, JŪRMALAI: Domājams, ka šogad kopā ar partneriem beidzot pabeigsim šo pilsētniekiem tik nepieciešamo veloceliņu izbūvi. Šī projekta attīstība gadiem tiek muļļāta bez reālas rīcības pie pilsētas budžeta 100 000 000 eiro gadā.

Kaspars Tīmanis un režisore Diāna Bērza. REKONSTRUĒTA MELLUŽU ESTRĀDE.

DIĀNA BĒRZA: Kaspar, Tu esi mūziķis, Tu esi gudrs cilvēks.. Tad, kad Tu būsi deputāts, ja Tu būsi deputāts.. Tev obligāti jātur roka uz pulsa, lai Mellužu estrādes rekonstrukcija tiktu pilnībā pabeigta. Redzi, parka celiņi ir rekonstruēti, bērnu laukums ierīkots, dīķis labiekārtots, tualete ir skaista, vairāk rītdienas, nekā vakardienas, tagad mums jāsaglabā šī vakardiena caur rītdienu arī estrādes zonā. Starp citu, Mellužu estrāde ir viena no divām pēdējām Baltijā esošajām koka akustiskajām gliemežnīcām, otra ir Kuresārē.
KASPARS TĪMANIS: Igaunijā, jā!
DIĀNA BĒRZA: Arhitektiem, kas rekonstruēja Dzintaru Koncertzāles Mazo zāli, ir kolosāls projekts arī Mellužu estrādei.
KASPARS TĪMANIS: Man kā mūziķim, braukājot apkārt pa Latviju, jāsaka – visur viss attīstās, katrā mazākā miestiņā ir jau atjaunota estrāde, atjaunots kultūras nams, brauc un priecājies.
DIĀNA BĒRZA: Jūrmalnieki arī ļoti jautā, kad Mellužu estrāde beidzot tiks atjaunota..
KASPARS TĪMANIS: Parkam apkārt būtu vajadzīgs arī žogs. Cik zinu, vēsturiski te tāds ir bijis, būtu daudz drošāk.
DIĀNA BĒRZA: Tad novēlam Mellužu estrādei jaunu dzīvību.
KASPARS TĪMANIS: Jaunu dzīvību, jaunu atdzimšanu, noteikti estrāde te būs.
DIĀNA BĒRZA: Mellužu estrāde īstenībā ir Jūrmalas zaļais punkts, jo atrodas tieši Jūrmalas vidū. Tā ir Jūrmalas zaļā sirds!

Pēteris Začests un žurnāliste Lia Guļevska. VALTERU SAIETA NAMS.

PĒTERIS ZAČESTS: Vai Jūs zināt, kur mēs atrodamies?
LIA GUĻEVSKA: Jā. Ļoti labi zinu šo vietu jau kopš bērnības. Šeit bija Ugunsdzēsēju Depo, tā bija ļoti vēsturiska māja gan pēc sava ārējā izskata, gan pēc visa, kas notika tur iekšā. Tur nestāvēja tikai ugunsdzēsēju mašīna un šļūtenes. Te bija balles un brīnišķīga sabiedriskā dzīve. Ja šī vieta kādreiz atdzimtu, tā būtu dāvana ne tikai Valteriem, bet visiem jūrmalniekiem, jo šeit varētu būt arī piemiņas istaba leģendārajam aktierim Eduardam Pāvulam, kurš šepat ir dzīvojis un no Valteriem kājām gājis uz Asaru staciju, lai brauktu tēlot savu slaveno Šekspīra Romeo Eduarda Smiļģa iestudējumā Dailes teātrī.
PĒTERIS ZAČESTS: Tieši tāda ir mūsu doma, ka šeit varētu būt Valteru Saieta nams vietējiem iedzīvotājiem dažādiem kultūras pasākumiem un sabiedriskai dzīvei, kā arī piemiņas vieta Eduardam Pāvulam.
LIA GUĻEVSKA: Vai šī ēka varētu būt vecajā izskatā ar visu ugunsdzēsēju torni, kas būtu ļoti skaisti pārredzams no tālas apkārtnes?
PĒTERIS ZAČESTS: Manuprāt, būtu ļoti svarīgi saglabāt šeit vēstures elpu. Varbūt modernā veidā, bet ar vēstures elpu.
LIA GUĻEVSKA: Ideja ir brīnišķīga, es jums no sirds novēlu to piepildīt.
PĒTERIS ZAČESTS: Paldies!
TEV, JŪRMALAI: Mēs esam pārliecināti par sabiedriskā centra nepieciešamību gan Valteros, gan citās pilsētas apkaimēs.

Īsfilmas “Tev, Jūrmalai” pirmizrāde Majoros!

Pēc filmas kafija un tikšanās ar radošo grupu neformālā gaisotnē. Piedalās: Jānis Bordāns, Juta Strīķe, Juris Jurašs no Jaunas konservatīvās partijas un deputātu kandidāti no partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta – Arnis Ābelītis, Mārtiņš Stulpiņš, Dagmāra le Galla, Aivars Ozoliņš, Normunds Kazakevičs, Dzintra Homka, Māris Trankalis, Zigurds Starks, Jānis Ķirsis, Mikus Tillers, Indra Brinkmane, Pēteris Začests, Kaspars Tīmanis, Santa Vītola, Alla Plaude, Guntis Grūba, Uldis Kronblūms un Mārtiņš Visockis.

Maris Trankalis un māksliniece Ieva Bondare. APKAIMJU ZĪMES JŪRMALĀ.

MĀRIS TRANKALIS: Ieva, es visu laiku gatavojos Tevi uzaicināt ciemos. Es dzīvoju Mellužos. Tu zini, kur ir Melluži?
IEVA BONDARE: Es nezinu, kur ir Melluži. Mūsdienās es laikam uzticētos vienīgi savam telefonam, uzliktu WAZE un tā es Tevi atrastu. Bet ja nopietni.. es atceros, ka bērnībā bija šīs apkaimju zīmes. Tā ir arī reklāma konkrētai vietai, lai cilvēks var būt lepns, ka viņš dzīvo Dzintaros, Majoros vai Mellužos. Es kā māksliniece uzskatu, ka šīs zīmes var kalpot arī kā skaisti mākslas objekti vidē jebkuram, kas iebrauc pilsētā, jebkuram, kas dzīvo Jūrmalā.
MĀRIS TRANKALIS: Man pašam arī patiktu, ka pilsētā būtu tādi vides objekti, kas norāda uz atrašanās vietu.
IEVA BONDARE: Es zinu, ka Jūrmalā dzīvo divi fantastiski tēlnieki Olga Šilova un Gļebs Panteļejevs. Tie ir mani pasniedzēji, es viņu gaumi zinu, uzticos un domāju, ka tas būtu ļoti skaisti.
MĀRIS TRANKALIS: Mēs darīsim visu, lai izdotos šo ideju Jūrmalā īstenot.
IEVA BONDARE: Ja ticēs un cīnīsies, tad izdosies. Tā ir mana pārliecība.
MĀRIS TRANKALIS: Paldies!
Tev, Jūrmalai: Apkaimju zīmes būs gan kā telpiskās vides objekti, gan vietas norāde. Rīkojot konkursu, mūsu Jūrmalas mākslinieki piedāvās brīnišķīgas idejas šādu objektu izveidei.

Jānis Ķirsis un mūziķis Arvis Reiks: Kauguru Mežaparks.

JĀNIS ĶIRSIS: Šo neskarto teritoriju mēs varam izmantot līdzīgi kā Dzintaros, izveidojot Kauguru Mežaparku, celiņus pastaigām, noteikti arī Jūrmalas jauniešu Iniciatīvu centrs ir pelnījis savas telpas, lai Jūrmalas jauniešiem būtu vieta, kur izpausties.
MŪZIĶIS ARVIS REIKS: Jā, manuprāt, šī ir ļoti laba vieta. Tuvu jūra, mežs, svaigs gaiss, ļoti ērta piebraukšana ar auto, visiem izdevīgi.
JĀNIS ĶIRSIS: Šeit, kur tagad ir viens dabiski iestaigāts celiņš, es redzu sakārtotu teritoriju ar lieliskām atpūtas iespējām.

MŪZIĶIS ARVIS REIKS: Es iedomājos, cik forši te ziemā būtu skaisti izgaismota slidošanas trase cauri mežam, jebkura ģimene te būtu laimīga atpūsties.
JĀNIS ĶIRSIS: Un vasarā šī slidotava varētu būt izgaismots veloceliņš.
MŪZIĶIS ARVIS REIKS: Tā ir ļoti laba ideja, es ceru, jūs to arī realizēsiet!
TEV, JŪRMALAI: Kauguru apkaimē dzīvo lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju , šādu aktīvās atpūtas parku un JAUNIEŠU CENTRU vajadzēja realizēt jau šobrīd.

Mikus Tillers un Latvijas labākā loka šāvēja Anete Kreicberga.
ATPŪTAS PARKS JAUNĶEMEROS.

MIKUS TILLERS: Anete, esmu atvedis Tevi uz Jaunķemeriem, Kolkas ielu 2. Te ir 12 ha pilnībā neizmantotas zemes, kur beidzot varētu rīkot normālus, kūrortpilsētai atbilstošus festivālus.
LOKŠĀVĒJA ANETE KREICBERGA: Te varētu būt arī lielisks loka šaušanas centrs.
MIKUS TILLERS: Būtiskākais faktors – mums kūrortpilsētā nav opcijas ilgāk par 23.00 rīkot pasākumus. Tā, man šķiet, ir traģēdija, kas necik neraksturo to, kāda īstenībā ir Jūrmala.
LOKŠĀVĒJA ANETE KREICBERGA: Neraksturo gan, tieši tā!
MIKUS TILLERS: Iedomājies, te varētu atbraukt jebkurā gadalaikā, jo mēs varam šo teritoriju multifunkcionēt. Gribi, atbrauc karuseļi ( nevis noliek tos pie Kauguru tirgus, kur tas izskatās briesmīgi), gribi, atbrauc cirks, gribi, uzliekam bērnu spēļu laukumu – te var attīstīt pilnīgi jebko!
LOKŠĀVĒJA ANETE KREICBERGA: Visu, ko cilvēki vēlas! Arī starptautisku rokfestivālu līdz 4.00 rītā!
MIKUS TILLERS: Tieši tā!
TEV, JŪRMALAI: Lūk, šādu attīstību mēs paredzam šai apkaimei Jūrmalā! Protams, uzreiz visas idejas nebūs iespējams realizēt, bet šī ir viena no vietām, kas jāsakārto tuvāko gadu laikā, lai Jūrmala būtu tiesīga saukt sevi par kūrortu, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi būtu apmierināti un radītu labvēlīgus attīstības apstākļus investīcijām, biznesam un iedzīvotāju ikdienai.

Īsfilmas “Tev, Jūrmalai” pirmizrāde Kauguros

Pēc filmas kafija un tikšanās ar radošo grupu neformālā gaisotnē. Piedalās: Jānis Bordāns, Juta Strīķe, Juris Jurašs no Jaunas konservatīvās partijas un deputātu kandidāti no partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta – Arnis Ābelītis, Mārtiņš Stulpiņš, Dagmāra le Galla, Aivars Ozoliņš, Normunds Kazakevičs, Dzintra Homka, Māris Trankalis, Zigurds Starks, Jānis Ķirsis, Mikus Tillers, Indra Brinkmane, Pēteris Začests, Kaspars Tīmanis, Santa Vītola, Alla Plaude, Guntis Grūba, Uldis Kronblūms un Mārtiņš Visockis.

Indra Brinkmane – Savas dzimtās pilsētas labā gribu strādāt arī turpmāk!

Esmu dzimusi, augusi un dzīvoju sava vecvectēva celtajā mājā Bulduros. Mana ģimene Jūrmalā dzīvo jau četrās paaudzēs. Mācījos Jūrmalas 4. pamatskolā (tagad Majoru vsk.), vidusskolu pabeidzu Rīgā un augstāko izglītību ieguvu Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, kur ieguvu sporta skolotājas, treneres kvalifikāciju. Vēlāk man tika piešķirts maģistra grāds. Skolas laikā aktīvi nodarbojos ar sportu un ieguvu Sporta meistara sporta klasi akadēmiskajā airēšanā. Pēc augstskolas beigšanas strādāju Slokas pamatskolā, tad Jūrmalas 1. ģimnāzijā par sporta skolotāju. No 2007. līdz 2016. gadam strādāju Jūrmalas pilsētas domē Sporta nodaļā, pēc tam Sporta pārvaldē par vadītāju. Vadot Sporta nodaļu tika sasniegti augsti rezultāti pilsētas sporta attīstībā – izcīnītas 3. vietas gan Latvijas pieaugušo olimpiādē, gan Latvijas Jaunatnes olimpiādē, kā arī organizēta Latvijas Jaunatnes Olimpiāde Jūrmalā. Senioru sportā izcīnītas visaugstākās vietas – absolūtajā kopvērtējumā Latvijā izcīnīta 1. vieta Latvijas sporta senioru savienības sporta spēlēs, gadā startējot 23 sporta veidos, vairākus gadus pēc kārtas. Ir organizēti lieli starptautiski sporta pasākumi, kā viens no ievērojamākajiem – Eiropas Masters turnīrs pludmales volejbolā, vairāki maratoni, ralliji u.c. lielāki un mazāki kopsummā 400 sporta pasākumi. Par plānveidīgu sporta attīstību pilsēta 2016. gadā saņēma Eiropas novērtējumu – Eiropas Sporta pilsētas statusu. Kopš 2016. gada 1. augusta strādāju Jūrmalas Sporta skolā.

Savas dzimtās pilsētas labā gribu strādāt arī turpmāk. Tāpēc uzskatu, ka noteikti vajag atbalstīt un attīstīt:
Lielupes vidusskolas renovāciju un rekonstrukciju, lai Priedaines, Lielupes un Bulduru bērniem un jauniešiem nebūtu jābrauc mācīties uz Rīgu, bet varētu netālu no mājām iegūt kvalitatīvu izglītību, mācoties mūsdienīgā vidē. Ļoti nepieciešama šīs apkaimes iedzīvotājiem, sevišķi jaunajai paaudzei, ir mūsdienīga un plaša sporta zāle, lai būtu kur trenēties un fiziski attīstīties, lai Jūrmalas Sporta skolas treniņi basketbolā, volejbolā un rokasbumbā varētu notikt arī šajā pilsētas daļā.
Majoru muižas rekonstrukciju, izveidojot tur mūsdienīgu kultūras (izstāžu zāles u.c.), atpūtas (ar kamerzāli nelieliem kultūras pasākumiem) un jauniešu centru (telpas nodarbībām ar jaunām inovatīvām tehnoloģijām), iekopjot un izveidojot apkārt Majoru muižai skaistu dārzu un parku.
Slēgto hokeja halli Jūrmalā,
Slokas stadiona kapitālos remontus, renovējot tribīnes, atjaunojot skrejceliņu, nomainot un rekonstruējot esošo sintētisko futbola segumu
Slokas stadiona trešās kārtas projektu, kam būtu jāsastāv no slēgtās vieglatlētikas sporta manēžas ar mākslīgo segumu telpu futbolam, lai stadions būtu vienots komplekss gan vasaras, gan ziemas sezonās.
Labiekārtotas peldvietas pie upes Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Majoros, Dubultos, Valteros, Slokā.
Nelielu, lokālo kultūras centru Valteros, kur kādreiz atradās BUB, lai tur atkal varētu notikt Valteru un Krastciema iedzīvotāju kultūras pasākumi, svētki, kopā sanākšanas.

Indra Brinkmane,
Tev, Jūrmalai.

Te nu mēs esam – partijas “Tev, Jūrmalai” un Jaunās Konservatīvās partijas apvienotā komanda!

Mums nav jāgaida kādu no malas, kas nāks ar savām idejām un izrīkos. Mēs paši varam būt radoši, rīkot un darīt – sakopt savus pagalmus, sakārtot savas ielas un pārvaldīt savu Jūrmalu.
Ķemeri, Kauguri, Kaugurciems, Valteri, Vaivari, Asari, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri – katrs esam no savas apkaimes, bet visi kopā – vietējie jūrmalnieki.
Beidzot Jūrmalas domes vadībai jābūt pašu jūrmalnieku rokās!
Lai kopā mums izdodas!

ZIGURDS STARKS UN AKTRISE ZANE BURNICKA:SILTUMENERĢIJA JŪRMALĀ

AKTRISE ZANE BURNICKA: Saule, jūra, smiltis – tāds ir mans kūrorts vasarā. Bet vai Jūrmalā ziemā arī mēdz būt silts?
ZIGURDS STARKS: Jūrmalā ir centralizētā siltumapgāde, kas nodrošina ziemā ar siltumu. Mēs esam šo centralizēto siltumapgādi attīstījuši pēdējos trijos gados ļoti nopietni. Esam uzbūvējuši jaunu šķeldas katlumāju ar austriešu iekārtām, nomainījuši siltumtrases, izbūvējuši jaunas siltumtrases, tie bija divi Eiropas Savienības projekti par kopējo summu 6,2 miljoni eiro. Pusi šīs summas mēs dabūjām atpakaļ no Eiropas, tagad nepieciešama attīstība nākotnē. Mums jāturpina mainīt siltumtrases, jāmaina vecās iekārtas, nākamos 3 gadus vēl varēs izmantot Eiropas Savienības finansējumu. Mums šī nauda ir jāizmanto. Ja būs ļaužu atbalsts, mēs turpināsim aktīvi strādāt. Pilsētā darāmā ir daudz, un mēs to varēsim izdarīt!
AKTRISE ZANE BURNICKA: To es saprotu – cauru gadu silts!
TEV, JŪRMALAI: Jaunā šķeldas katlu māja dos iedzīvotājiem 10% siltumenerģijas tarifa samazinājumu!

DZINTRA HOMKA UN AKTIERIS ARNIS LĪCĪTIS: MINERĀLŪDENS URBUMI JŪRMALĀ

AKTIERIS ARNIS LĪCĪTIS: Kā es atceros no savas pionieru bērnības, tie garšīgie un smirdīgie ūdeņi bija Ķemeros! Tā ir tikai vienīgā vieta Jūrmalā?
DZINTRA HOMKA: Vispār Jūrmalā ir 39 minerālūdens urbumi. Divi no tiem atrodas pie Dzintaru koncertzāles, kur kādreiz bija kaiju strūklakas, kur cilvēki varēja braukt un nogaršot šos ārstnieciskos ūdeņus. Šeit arī atrodas divi lieli urbumi, viens minerālūdens urbums 506 m dziļumā, otrs – 1000 m dziļumā. Viens ļoti piesātināts ar bromu, kura galvenais vads savulaik gāja uz sanatoriju „Baltija”. Otrs vads – uz sanatoriju „Fabriciuss”. Kāda ir mūsu nākotnes doma? Lai vairāk piesaistītu gan vietējo iedzīvotāju, gan ciemiņu uzmanību, šeit, kur atradās tās kaiju strūklakas, varētu pārņemt pieredzi no vācu kolēģiem – izveidot žagaru sienu, caur kuru tiek laistas minerālūdeņu strūklas, kas darbojas kā izsmidzinātāji, kā inhalatori. Cilvēki varētu ieelpot šo svaigo, mineralizēto gaisu un ārstēt savas elpošanas sistēmas. Piemēram, laringītu, mākslinieka kungs, kas parasti ir profesionāla saslimšana..
AKTIERIS ARNIS LĪCĪTIS: Jā! Ļoti jauka ideja. Lai jums tas izdodas. Tas būtu lieliski.
DZINTRA HOMKA: Paldies!
TEV, JŪRMALAI: Kamēr mēs Latvijā par šādām žagaru un minerālūdens sienām tikai runājam, Lietuvas kūrortos, piemēram, Druskininkos un Birštonā, tas jau ir darīts. Šādi objekti vakareiropā ir pašsaprotama lieta, jo vairāk, ja vieta ir kūrorts. Mums arī tā būs!

NORMUNDS KAZAKEVIČS UN DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: SAKĀRTOTI IEKŠPAGALMI UN KAUGURU TIRGUS STĀVVIETA

/ saruna Kauguru tirgū/
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Labdien, kaimiņ!
DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Labdien!
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Varbūt varu palīdzēt aizvest Jūs mājās?
DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Ar prieku. Tikai.. kur Tava mašīna?
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Kaut kur tālumā. Te jau pie tirgus nav kur normāli novietot automašīnu. Lūk, tepat blakus ir liels laukums, Jūrmalas īpašums, kurā varētu izvietot pietiekami plašu autostāvvietu gan pircējiem, gan pārdevējiem.

/ saruna Kauguros, daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā/

DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Nevarētu teikt, ka te būtu, kur apstāties.
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Tiesa gan, arī iekšpagalmos ir haoss ar automašīnu novietošanu. Tāpēc mēs vēlamies atrisināt šo problēmu, lai daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji varētu droši novietot savas automašīnas. Vajadzētu sakārtot arī ietves, izvietot soliņus, iestādīt košumkrūmus, jo mēs, jūrmalnieki, esam pelnījuši dzīvot skaistā un sakoptā vidē.
DZEJNIEKS LEONS BRIEDIS: Katrai lietai ir jāatrodas savā vietā. No cilvēkiem, kuri pavirši izturas pret ārēji šķietami sīkām un nenozīmīgām lietām, par kurām mēs patlaban runājam, ir lieki gaidīt, ka viņi izturēsies nopietni un ar pašatdevi tajās lietās, kas ir svarīgas un būtiskas. Tāpēc es no visas sirds vēlētos, lai mūsu ikdiena netraucētu mūsu dzīvei!
NORMUNDS KAZAKEVIČS: Paldies!

TEV, JŪRMALAI: Liela daļa jūrmalnieku saskārusies ar šo problēmu pie Kauguru tirgus. Ir vajadzīga tikai griba un vēlēšanās to sakārtot, un mums tāda ir.

AIVARS OZOLIŅŠ UN UZŅĒMEJS IVO JANSONS: JŪRMALAS GRANTĒTIE CEĻI

UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Mēs šobrīd atrodamies Lāčplēša ielā. Ko mēs šeit redzam?
AIVARS OZOLIŅŠ: Tipiska Jūrmalas grantētā iela. Tāda, kas vasarā put, rudenī un pavasarī dubļos. Tā mēs te dzīvojam Jūrmalā.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Katru dienu šeit staigā māmiņas ar ratiņiem, tās ir briesmas vienkārši. Par tumšo laiku nemaz nerunājot.
AIVARS OZOLIŅŠ: Manuprāt, Jūrmalā vajadzētu lielākās grantētās ielas sakārtot. It īpaši tās, kur jau ir veikta ūdensvada un kanalizācijas izbūve. Uzlabot šķembu pamatu un veikt asfaltēšanas darbus. Nebūtu putekļu, nebūtu dubļu, visiem būtu smaids.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Būtiska nianse. Nekur nav vietas gājējiem.
AIVARS OZOLIŅŠ: Ietves nekur nav izbūvētas Jūrmalā mazajās ieliņās. Visur ir tikai braucamā daļa. Mēs vēlamies sakārtot gan gājēju celiņus, gan braucamo daļu.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Solīt jau sola visi. Kāds būtu tas reālais risinājums? Lai kaut ko labotu un darītu, vajadzīga nauda.
AIVARS OZOLIŅŠ: Mums ir risinājums. Jūrmala gada laikā ieņem divus miljonus eiro par caurlaidēm. Šo naudu mēs varam novirzīt grantēto ielu asfaltēšanai.
UZŅĒMĒJS IVO JANSONS: Prieks dzirdēt!
TEV, JŪRMALAI: Grantētām ielām pilsētā pēc četriem gadiem jābūt pagātnei. Šis ir viens no pirmajiem darbiem, kuru uzsāksim kopā ar politiskajiem partneriem. Tam piekrīt visi jūrmalnieki, kuri saskaras ar šo problēmu.

MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ UN KLAVIERSKOLOTĀJA IRĒNE ŠTRAUSE: ĶEMERU PARKS

MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ: Pašlaik mēs atrodamies pie sēravota „Ķirzaciņa”. Cilvēki saka, ka „Vardīte” mežā pazudusi. Vajadzētu restaurēt arī „Tautas deju”.
KLAVIERSKOLOTĀJA IRĒNE ŠTRAUSE: „Tautas dejas” avotā bija pilnīgi citāds ūdens. Sāļš.
MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ: Jā, tas bija domāts kunģiem. Dzeršanai. Protams, zināmos daudzumos. „Ķirzaciņas” ūdens ir skaistumam. Cilvēks kļūst uzreiz 10 gadus jaunāks. Vēl ir Mīlestības saliņa, ko vajadzētu atjaunot.
KLAVIERSKOLOTĀJA IRĒNE ŠTRAUSE: Mīlestības saliņā bija kafejnīca. Spēlēja mūziku. Ķemeri ir ļoti daudz zaudējuši no tā, kas te bija.
MĀRTIŅŠ STULPIŅŠ: Parku vajadzētu rekonstruēt visu – celiņus, kokus, ūdenstorni, kur varētu muzeju ierīkot. Viss tas ir komplekss darbs. Vajag tikai gribu.
TEV, JŪRMALAI: 2013.gada 26.jūnijā ar balsu vairākumu pilsētas dome pieņēma lēmumu iegādāties Ķemeru kompleksu. G.Trukšņa vadītā koalīcija šo lēmumu ignorēja, un Latvija zaudēja vēl vienu mūsu tautas kultūras simbolu, kas šobrīd ir Krievijas uzņēmuma īpašums.

ARNIS ĀBELĪTIS UN AKTRISE BAIBA INDRIKSONE: ĶEMERU TERMĀLIE BASEINI

ARNIS ĀBELĪTIS: Mūsu ideja ir Ķemeros izveidot termālos baseinus un baseinus ar minerālūdeni. Ja esam radījuši Kultūras Templi Dzintaros, atjaunojuši koncertzāli, tad šis varētu būt Templis miesai. Miesai un dvēselei.

AKTRISE BAIBA INDRIKSONE: Tā ir kolosāla ideja. Cilvēkam viena no galvenajām vajadzībām ir veselība. Šis projekts ir unikāls Latvijai, bet nav unikāls pasaulei. Mani jaunieši, braukājot pa pasauli, ir peldējušies Islandē, kur daba devusi karsto ūdeni, mērcējušies Horvātijā un Itālijā, kad apkārt ir ziema. Visur tas ir ļoti apmeklēts un pelnošs bizness. Noteikti aiciniet mani uz atklāšanu, es pirmā lēkšu iekšā!

TEV JŪRMALAI: Šis ir viens no aktuālajiem darbiem, kuri veicami. Tā nav utopija un zinātniskā fantastika, bet gan Jūrmalas domes neizdarītais darbs, kurš tika apstiprināts domes sēdē jau 2009.gada izskaņā kā „Kūrorta attīstības koncepcijas” dokuments.

Pēc Pirmā Mītiņa!

Rūdolfa Blaumaņa 150.jubilejai par godu 2013.gadā uz pašvaldību vēlēšanām partija “Tev, Jūrmalai” iestudēja viņa viencēlienu “Pēc pirmā mītiņa.” Kas četru gadu laikā mainījies, spriediet paši..

LOMĀS:
Taukšķis – Arnis Ābelītis
Eda – Diāna Bērza
Marta – Iveta Kravinska
Ernests – Normunds Kazakevičs
Biroja priekšsēdētājs – Mārtiņš Stulpiņš
Pirmā sekretāre – Svetlana Seņkina
Otrā sekretāre – Irina Avdejeva
Kukuļu griezējs – Aivars Ozoliņš
Pirmā naudas mazgātāja – Aija Tuņa
Otrā naudas mazgātāja – Indra Krūmberga
Naudas žāvētāja – Ligita Ķirse
Pirmais vīrs ar kurvi – Ralfs Fedosejevs
Otrais vīrs ar kurvi – Armands Erdmanis – Hermanis
Fotogrāfs – Ojārs Martinsons

Režisore: Diāna Bērza

Tev, Jūrmalai!

Mārtiņš Visockis par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā!

Ja jūs man jautāsiet – kāda ir situācija Jūrmalas pilsētā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, kuru maksā jūrmalnieki, es jums atbildēšu lakoniski – katastrofāla!
Katastrofāla tāpēc, ka jūrmalnieki procentuāli no saviem ienākumiem samaksā divas reizes vairāk, nekā citu pilsētu iedzīvotāji Latvijā!

Partijas “Tev, Jūrmalai” biedri ir izanalizējuši situāciju Latvijā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli. Mēs balstījāmies uz publiski pieejamiem datiem, salīdzinot, cik lielu ienākuma nodokli iekasē lielākās Latvijas pilsētas, un cik procentuāli pret ienākuma nodokli Jūrmalas pilsētas dome iekasē nekustamā īpašuma nodokli. Iekasētais ienākuma nodoklis parāda iedzīvotāju maksātspēju, līdz ar to ir korekti ņemt ienākuma nodokli kā atskaites punktu, pret kuru varam skatīties nekustamā īpašuma nodokli. Proti, tas aptuveni parāda, cik cilvēki procentuāli no saviem ienākumiem samaksā nekustamā īpašuma nodokli.

Jūrmalas dome iekasē no jūrmalniekiem (57371 iedzīvotāji) 21,8% attiecībā pret iekasēto ienākuma nodokli, citās pilsētās situācija ir atšķirīga –
1. Daugavpils (96467 iedzīvotāji) – 6,51%;
2. Jēkabpils (24146 iedzīvotāji) – 5,38%;
3. Jelgava (61623 iedzīvotāji) – 8,04%;
4. Liepāja (78144 iedzīvotāji) – 9,44%;
5. Rēzekne (31216 iedzīvotāji) – 5,4%;
6. Rīga (698529 iedzīvotāji) – 15,5%;
7. Ventspils (39862 iedzīvotāji) – 11,4%;
8. Valmiera (25093 iedzīvotāji) – 8,13%;
Kāpēc tā notiek un kā šo netaisnīgo situāciju mainīt, par to tālāk tekstā. Mēs piedāvājam vieglu risinājumu, balstoties uz pastāvošo Latvijas Republikas likumdošanu, kuru Jūrmalas dome gadiem ilgi ignorē.
Jūrmalas pilsētas dome nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemēro likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā.

Likuma 3.panta pirmā daļa nosaka: “Nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldības savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 % no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Ja pašvaldība līdz no teiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:
1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:
1. zemei;
2. ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2.punktā un šā panta 1.2 daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem;
3. inženierbūvēm;
2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
1. 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro;
2. 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro;
3. 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro;

Jūrmalas pašvaldība nav pieņēmusi saistošos noteikumus par atšķirīgu likmju noteikšanu, tādēļ NĪN aprēķinam tiek piemērotas minētā likuma 3.pantā noteiktās MAKSIMĀLI IESPĒJAMĀS likmes.

Lūk, tabulas ar nekustamā īpašuma aprēķiniem, kā to šobrīd piemēro Jūrmalas dome (Nr.1), un kā tas mainīsies, ja partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvājums tiks ieviests dzīvē (Nr.2):

APRĒĶINA PIEMĒRS Nr.1A:

Jūrmalas domes aprēķins atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantam:

APRĒĶINA PIEMĒRS Nr.1B:

Ja maksātājs ir Jūrmalā deklarētais iedzīvotājs, kurš saņem 70 % atvieglojumus zemei:

APRĒĶINA PIEMĒRS Nr.2:

Partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvājums atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.pantam

Ja zemei un ēkām pamatlikme būtu 0,2 % vienīgajam īpašumam:

Partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvājumā jūrmalniekiem par to pašu nekustamo īpašumu BEZ ATLAIDES būtu jāmaksā EUR 230,81 gadā (zeme un ēkas kopā), par ko šobrīd Jūrmalas dome IT KĀ AR ATLAIDI iekasē EUR 427,91 Euro!

REZUMĒJUMS:

Mēs piedāvājam izstrādāt saistošos noteikumus tā kā to paredz Latvijas Republikas likumdošana un noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vienīgajam īpašumam Jūrmalas pilsētā 0.2% apmērā ēkām un zemei. Izvērtējot nekustamā īpašuma nodokļa iekasēto summu ietekmi uz pilsētas budžetu, plānojam piemērot papildus atlaides no nodokļa aprēķinātās summas.

Kā redzams no aprēķinu piemēriem, partijas “Tev, Jūrmalai” piedāvātajā variantā sanāk teju 50% zemāks nekustamā īpašuma nodoklis, nekā tas ir šobrīd.

Tev, Jūrmalai!

Mārtiņš Visockis

20.03.2017.

Rihards Pētersons – Mana prioritāte ir dabas un kultūras mantojuma aizsardzība!

Esmu dzimis Rīgā, 1952.gadā, mācījies Rīgas 50. vidusskolā un ieguvis vēsturnieka bakalaura grādu Latvijas Valsts universitātē, kā arī mākslas zinātnieka maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Kopš 1975.gada esmu bijis saistīts ar kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu un līdz pat šodienai darbojos kā eksperts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Piedalījos Okupācijas muzeja biedrības dibināšanā 1993.gadā un esmu šīs biedrības valdes loceklis.

2014.gadā Rīgā veidoju Stūra mājas (čekas) ekspozīciju, esmu docents Latvijas Mākslas akadēmijā. 1991. un 1992.gadā uz nepilnu termiņu tiku ievēlēts par Jūrmalas tautas deputātu padomes un valdes priekšsēdētāju. Ilgu laiku biju Ilmāra Ančāna vadītajā partijā “Mūsu zeme”, bet kopš dibināšanas iestājos Jaunajā Konservatīvajā partijā, ko vada Jānis Bordāns. Biju klāt Jūrmalas Aizsardzības biedrības dibināšanā un joprojām esmu tās valdes loceklis.
Manas prioritātes Jūrmalas perspektīvajā attīstībā ir dabas un kultūras mantojuma aizsardzība, koka arhitektūras popularizēšana, pludmales un kāpu saglabāšana to iespējami dabiskajā veidolā, stikla un betona ēku ekspansijas apturēšana, apartamentu un viesnīcu saglabāšana kūrorta funkcijai, bez iespējas tos pārveidot par privātīpašumā esošiem dzīvokļiem.

Cieņā,
Rihards Pētersons

Jaunā Konservatīvā Partija

Mārtiņš Stulpiņš – Ķemeru iedzīvotāju biedrība veiksmīgi sadarbojas ar Ķemeru Nacionālo parku, skolu, bibliotēku un partiju “Tev, Jūrmalai”!

Esmu jūrmalnieks kopš 1974. gada, kad sāku strādāt LEMU Jūrmalas iecirknī par elektromontieri. Par ķemernieku kļuvu 1989. gadā, kad nopirku māju Ķemeros. Tolaik Ķemeros aktīvi darbojās iedzīvotāju biedrība. Tā kā neesmu mājās sēdētājs, sapratu, ka arī man jāiesaistās tās darbībā. Kopš 1996. gada esmu tās priekšsēdētājs.
Biedrības sanāksmes rīkojam reizi mēnesī, uzklausām iedzīvotāju sasāpējušos jautājumus un ierosinājumus, rīkojam dažādus pasākumus – talkas, 18. novembra svinības, Ķemeru svētkus, Līgo svētkus, kā arī atbalstām citu rīkotus, ar Ķemeriem saistītos pasākumus – ralliju Ķemeros, ĶNP aktivitātes, Ķemeru sakoptāko īpašumu konkursu un Ziemassvētku rotājumu konkursu. Tā kā abiem ar sievu Ligitu patīk padarīt savu apkārtni skaistāku, arī paši esam piedalījušies Sakoptāko īpašumu un Ziemassvētku rotājumu konkursos, kopš 2000. gada esam labāko vidū. Biedrība aktīvi seko attīstības tendencēm Ķemeros, tai skaitā Ķemeru sanatorijas privatizācijai. Esam rīkojuši 17 piketus, 3 mītiņus gan pie Jūrmalas domes, gan Rīgā, taču lielākajai daļai Jūrmalas domes deputātu sanatorijas liktenis ir vienaldzīgs. Biedrībai izdevies veiksmīgi sadarboties dažādu projektu realizēšanā ar Ķemeru Nacionālo parku, skolu, bibliotēku, partiju “Tev, Jūrmalai” un citām organizācijām.

Kopš 2013. gada esmu Jūrmalas domes deputāts. Tā kā pēdējos divus gadus esmu pensionārs, deputāta darbam varu pievērsties ar pilnu atdevi. Lai gan, esot opozīcijā, iespējas darboties ir ierobežotas, ir izdevušies vairāki projekti, kuru aizsākšanā vai realizēšanā esmu pielicis roku:
1. Pabeigts kanalizācijas un ūdensapgādes projekts Ķemeros un citur Jūrmalā. Pēc partijas “Tev, Jūrmalai” ierosinājuma 2015. gada 13. augustā iedzīvotājiem vairs nav par saviem līdzekļiem jāizstrādā tehniskais projekts, kas būtiski samazina iedzīvotāju izdevumus kanalizācijas un ūdensvada ievilkšanā;
2. Ir pabeigts un atvērts bērnudārzs “Austras koks”, kuru vietējie iedzīvotāji bija gaidījuši vairāk nekā 35 gadus;
3. Pēc Ķemeru iedzīvotāju biedrības ierosinājuma ir pagarināts 10. mikroautobusa maršruts, kas atvieglo iedzīvotāju nokļūšanu mājās;
4. Autostāvvietas labiekārtošana un bruģēšana pie Ķemeru pamatskolas;
5. Strūklakas uzstādīšana Ķemeru centrā;
6. Saremontēts tiltiņš pār Vēršupīti Pētera Pāvila ielā;
7. Sakārtots skvērs un uzstādīts robežakmens Alejas un Robežu ielas stūrī.
Taču darbi ar to vien nebeidzas, tāpēc turpmākajos plānos:
1. Jāsakārto Ķemeru infrastruktūra – nepieciešama ielu asfaltēšana;
2. Nepieciešams uzbūvēt jauno piebūvi Ķemeru pamatskolai, jāsakārto skolas stadions;
3. Jāizveido Ķemeros kultūras centrs;
4. Jāturpina iesākto darbu pie Ķemeru kapličas būvniecības;
5. Jāturpina darbs pie pasta ēkas remonta un bērnu un jauniešu centra izveides;
6. Jāturpina darbs pie Vecā parka rekonstrukcijas un Ūdenstorņa remonta;
7. Jāveicina graustu nojaukšana un teritorijas sakopšana;
8. Jāseko Ķemeru sanatorijas atjaunošanas procesam;
9. Jāatjauno kopīga Līgo svētku svinēšana Ķemeros.

Ja tikšu ievēlēts nākamajā sasaukumā, turpināšu darbu pēc labākās sirdsapziņas Jūrmalas un Ķemeru labā.

Tev, Jūrmalai!
Mārtiņš Stulpiņš

Dzintra Homka – Lai rūpes par veselību kļūtu par normu jau no mazotnes!

Esmu dzimusi Rīgā un uzaugusi gan Rīgā, gan Jelgavā. Jau 9 gadu vecumā, dienā, kad no slimības nomira mana krustmāte, sapratu, ka vēlos kļūt par ārsti.

Uzaugu diezgan nabadzīgos apstākļos, mana mamma strādāja par veļas šķirotāju, tētis bija galdnieks. Jau no mazotnes ar brāli palīdzējām saviem vecākiem. Daudz strādājām pie tēta māsas laukos – audzējām dārzeņus un kopām lopiņus.

Jūrmalā sāku dzīvot studiju laikā 1977.gadā.  Šajā gadā piedzima arī mans dēls, kura, diemžēl, vairs nav starp mums. Man ir arī meita, kura ir divu dēlu mamma un strādā starptautiskā auditorfirmā par finansisti. Cik varu, palīdzu viņai ar bērnu pieskatīšanu, sākot no ļaušanas izgulēties līdz mazdēla izvadāšanai pa pulciņiem un citiem kultūras pasākumiem.

Šogad aprit tieši 40 gadi, kopš strādāju Jūrmalā par ārsti. Šo gadu laikā esmu iesaistījusies daudz dažādās ar medicīnas sfēru un sociālo aprūpi saistītās biedrībās un aktivitātēs ar mērķi uzlabot veselības un sociālās aprūpes pieejamību, kvalitāti un daudzveidību gan Jūrmalas, gan Latvijas iedzīvotājiem  (piemēram, Cukura diabētu biedrība, Sarkanā krusta biedrība, Lauku ārstu asociācija, Ģimenes ārstu asociācija u.c.).

Prieks, ka, esot Jūrmalas domē par deputāti iepriekšējos sasaukumos, ir izdevies kopīgiem spēkiem ar sociālajiem dienestiem un pašiem Jūrmalas iedzīvotājiem aizsākt vairākus uz veselības aprūpi un sociālās situācijas uzlabošanu vērstus projektus (piemēram, dienas centru izveide – vingrošanas, nūjošanas, peldēšanas, ēdienu gatavošanas, adīšanas centri; pludmales pieejamības uzlabošana invalīdiem ar redzes un kustību traucējumiem u.c.)

Tas, ka esmu ģimenes ārste, dod man papildu redzējumu, kādā situācijā ir veselības aprūpes joma mūsu pilsētā, kas vēl būtu darāms, lai tā būtu pilnīgāka, vieglāk pieejama visām iedzīvotāju grupām, kā panākt, lai veselīgs dzīvesveids kļūtu par ikdienu visiem jūrmalniekiem. Lai rūpes par veselību kļūtu par normu jau no mazotnes, manuprāt, dažādu veselības profilakses pasākumu komplekss būtu jāievieš jau  bērnudārzos un skolās.

Man ir jaunas ieceres, kuru īstenošanai pielikšu visas pūles, lai ikviens jūrmalnieks justu, ka Jūrmalas pašvaldībai savi iedzīvotāji nav vienaldzīgi:

• • Turpināt vides pieejamības un pilsētas infrastruktūras uzlabošanu, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mazinātu šķēršļus un grūtības viņu ikdienas gaitās, pilnvērtīgi iekļaujoties sabiedrības dzīvē;

• • Nodrošināt pašvaldības finansiālo atbalstu elektrisko ratiņu iegādei cilvēkiem ar kustību traucējumiem;

• • Sakārtot un salabot visus celiņus un nobrauktuves izejās uz jūru, kā arī radīt jaunus, lai cilvēki ratiņkrēslos un vecāki ar bērnu ratiņiem varētu ērti nokļūt pludmalē;

• • Panākt, lai pilsētas parkos, skvēros, ielu malās un pludmalē izvietotu vairāk soliņu, jo gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām pastaiga bez atpūtas arī nepilna kilometra garumā var būt nogurdinoša.

• • Rūpēties par pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, nodrošinot pašvaldības pabalstus.

• • Izveidot centru jaunajām māmiņām, kur uz pāris stundām varētu atstāt savu mazuli, lai būtu laiks parūpēties par savām vajadzībām, piemēram, aiziet uz koncertu, pie ārsta, vai uz frizētavu. Vecāki varētu justies droši, ka mazulis šajā laikā būs pieskatīts un aprūpēts.

• • Ierīkot atpūtas vietas mikrorajonu iedzīvotājiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, lai kaimiņiem būtu labiekārtota vieta, kur tikties, kopīgus svētkus svinēt vai gluži vienkārši uzturēties svaigā gaisā un uz grila uzcept gaļu nedēļas nogalē.

• Atjaunot minerālūdens avotiņu kaijas formā pie Dzintaru koncertzāles un izbūvēt jaunu – žagaru sienas veidā ar izsmidzinošu inhalāciju efektu, lai Jūrmalas iedzīvotāji un tās viesi, ieelpojot šo minerālvielām bagāto mitro gaisu, uzlabotu veselību, īpaši elpošanas orgānu slimību jomā.

Labi, ka Jūrmalā ir cilvēki, kuriem varu savas idejas uzticēt, ar kuriem kopā redzu iespēju tās realizēt, kuriem, tāpat kā man, nav vienaldzīga jūrmalnieku veselība un labklājība.

Tev, Jūrmalai!

Dzintra Homka

Saulaini un smaidīgi, “Tev, Jūrmalai” komanda

Mārtiņš Visockis – Jūrmala pieder jūrmalniekiem, visi līdzekļi Jūrmalas pašvaldības budžetā ir mūsu kopējā nauda, kurai jākalpo jūrmalnieku interesēs.

Esmu jūrmalnieks. Izaudzis Dubultos, bet nu jau vairāk kā 10 gadus dzīvoju Valteros. Daudzus gadus esmu strādājis uzņēmumā Jūrmalas ATU (no 1995. līdz 2008. gadam), šobrīd nodarbojos ar sev piederošā īpašuma apsaimniekošanu un izīrēšanu. 1991. gadā pabeidzu Majoru deviņgadīgo skolu, 1994. gadā absolvēju Pumpuru vidusskolu. 2011. gadā saņēmu bakalaura grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, Starptautisko attiecību nodaļā, 2016. gadā saņēmu maģistra grādu filozofijā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

Reizi četros gados Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas. Katras Latvijas pilsētas sabiedrība izvēlas savus pārstāvjus, kurus pilnvaro apsaimniekot kopējos līdzekļus pilsētas un iedzīvotāju labā. Drīz pienāks brīdis, kad arī katram jūrmalniekam nāksies izvēlēties savu pārstāvi vietējās pašvaldības Domes sastāvā.

20. gadsimta sākumā vācu domātājs Makss Vēbers ir izteicis, manuprāt, monolītu domu saistībā ar politiku kā profesiju – „Pastāv divi veidi, kā no politikas izveidot savu profesiju: vai nu dzīvot „priekš” politikas, vai arī dzīvot „no politikas”. Manā gadījumā un mūsu partijas griezumā, politika kā profesija atbilst pirmajam variantam, proti, dzīvot „priekš” politikas nevis „no politikas”.

Es vēlos redzēt Jūrmalu sakārtotu, kurā jūrmalnieku deleģētie politiskās varas pārstāvji strādā PRIEKŠ jūrmalniekiem un saimnieciski apsaimnieko jūrmalnieku kopējos līdzekļus. Jā! Tieši jūrmalnieku līdzekļus, nevis pilsētas mēra vai domes deputātu, vai kādu citu administratīvo personu un ierēdņu līdzekļus. Jūrmala pieder jūrmalniekiem, visi līdzekļi Jūrmalas pašvaldības budžetā ir mūsu kopējā nauda, kurai jākalpo jūrmalnieku interesēs.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, mans mērķis iesaistīties Jūrmalas pilsētas pārvaldībā ir strādāt jūrmalnieku interesēs un veidot Jūrmalu kā jūrmalnieku mājas, nevis aizslēpjoties aiz skaļiem lozungiem un svētku rīkošanu, papildināt savu labklājību.

Galvenās lietas, kurām vēlos pievērst uzmanību:

• Nekustamā īpašuma nodokļa minimalizēšana. To pieļauj Latvijas Republikas likumdošana. Balstoties uz likumu par nekustamā īpašuma nodokli ir iespējams samazināt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam praktiski līdz 0% likmei (Latvijas likumdošana paredz pašvaldībām noteikt NĪN 0,2-1,5%, šobrīd ir 1,5%, jābūt ir 0.2% vienīgajam īpašumam un vietējiem uzņēmējiem);
• Komunālo pakalpojumu un maksājumu savešana kārtībā. Gadu desmitiem par to tiek runāts, bet tam netiek pievērsta vērība no Domes puses. To ir elementāri sakārtot, lai katrs maksā par sevi, lai nebūtu jāmaksā par 70% siltuma zudumiem, lai nebūtu jāapmaksā negodprātīgo īrnieku parādi. Visam tam ir nepieciešama griba un profesionalitāte;
• Sakārtota pilsētas infrastruktūra. Proti, ceļi, ietves, daudzdzīvokļu namu iekšpagalmi, veloceliņi, visas Jūrmalas ielas ar asfaltētu segumu. Papildus kanalizācija un ūdens pieejamība visā pilsētā.

Tas nav daudz, bet tas ir ļoti svarīgi katram jūrmalniekam neatkarīgi no vecuma. Manuprāt, šobrīd ir pēdējā iespēja mainīt pastāvošo lietu kārtību, jo valsts kopumā un attiecīgi Jūrmala degradē, tāpēc ka politiķi dzīvo „no politikas”.

Es dzīvoju tepat starp jums, Valteros, esmu vietējais, esmu jūrmalnieks un tāds vienmēr būšu. Lai lauztu un mainītu šo pastāvošo, ačgārno un nepieņemamo sistēmu – aicinu vēlēšanās balsot par partiju „Tev Jūrmalai”.

Par Tavu un mūsu Jūrmalu!

Cieņā, Mārtiņš Visockis

Jānis Ķirsis – pilsēta ir kā uzņēmums, kura galvenie akcionāri ir visi iedzīvotāji!

Esmu jūrmalnieks jau 20 gadus. Mācījos Jūrmalas Valsts ģimnāzijā. Mana profesionālā karjera veidojas lielos, starptautiskos uzņēmumos. Sākotnēji tā bija apdrošināšanas nozare, bet šobrīd veiksmīgi turpinās telekomunikāciju nozarē. Kā patiesam savas pilsētas patriotam, man ir vēlme aktīvi iesaistīties pilsētā notiekošajā. Tāpēc arī izlēmu iesaistīties jūrmalnieku partijā „Tev, Jūrmalai” un kandidēt Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās 2017. gada 3. jūnijā.

Ja runājam par motivāciju, manuprāt, ir pienācis īstais laiks, lai privātā sektora labākās prakses mēs ieviestu arī pilsētas pārvaldē. Mēs kā sabiedrība vairs nedrīkstam pieļaut nesaimniecisku mūsu Jūrmalas pilsētas pārvaldi. Jebkurā uzņēmumā ir īpašnieks vai vairāki, un šiem saimniekiem nav pieļaujama situācija, ka kāds darbinieks varētu pieņemt savtīgu un uzņēmumam neizdevīgu lēmumu. Skatoties uz mūsu pilsētas pārvaldītājiem, rodas sajūta, ka šeit tādas pašsaprotamas normas nestrādā, jo pilsēta taču pieder visiem. Bet kā mēs zinām, kas pieder visiem, nepieder nevienam. Esmu radis vienmēr pieņemt loģiskus, ar faktiem argumentētus lēmumus, tāpēc vēlos šo nepareizo sistēmu mūsu pilsētā mainīt, lai katrs Jūrmalas deputāts strādātu atbildīgi un saimnieciski, un pieņemtie lēmumi būtu iedzīvotāju interesēs. Beidzot jāsaprot, ka arī pilsēta ir kā uzņēmums, kura galvenie akcionāri ir visi iedzīvotāji, bet deputātiem ir jābūt atbildīgiem darbiniekiem.

Kopš 18 gadu vecuma esmu piedalījies visās vēlēšanās un referendumos, jo uzskatu to par vienu no svarīgākajiem pilsoņa pienākumiem. Tāpēc vēlos visus aicināt piedalīties vēlēšanās – balsojot! Pirms četriem gadiem mūsu pilsētas pašvaldības vēlēšanās piedalījās mazāk kā 50% balsstiesīgo. Skaidrs, ka pie šī rezultāta vainojami daudzie politiskie skandāli un iedzīvotāju pieaugošā vienaldzība, arī tas, ka gandrīz katrs otrais iedzīvotājs ir zaudējis ticību iespējamām pārmaiņām. Tieši tāpēc ir tik svarīgi katram jūrmalniekam paust savu viedokli – balsojot!

Pilsētai nepieciešami tādi deputāti, kas spējīgi strādāt saimnieciski, domājot par saviem iedzīvotājiem un viņu interesēm, un atceroties tās katru dienu, nevis tikai īsi pirms kārtējām vēlēšanām.

Esmu gatavs ar savu pieredzi un idejām strādāt savas Jūrmalas un jūrmalnieku labā!

Tev, Jūrmalai!

Jānis Ķirsis

Aivars Ozoliņš – Jūrmalā ir pārāk daudz nesakārtotu ielu un bīstamu graustu!

Esmu dzimis 1959. gada 19. aprīlī Tukumā, īstā “ceļinieku” ģimenē: tēvs bija ceļu meistars, māte – grāmatvede, arī vectēvs bija ceļu distances meistars. Mācījos Tukuma J. Raiņa 1. vidusskolā. Skolas laikā aktīvi piedalījos kultūras un sporta dzīvē gan rajona, gan republikas mērogā. Dziedāju ansamblī, bija labi sasniegumi vieglatlētikā un futbolā. 1981. gadā pārcēlos uz dzīvi Jūrmalā – Jaunķemeros. 1985. gadā ar izcilību pabeidzu Rīgas celtniecības tehnikumu autoceļu būvniecības un ekspluatācijas specialitātē. Sākās manas “ceļinieka” gaitas – ģimenes tradīciju turpinājums. No 1998. gada līdz šim brīdim strādāju Jūrmalā SIA “LIKTENIS” ceļu būvē par būvdarbu un projektu vadītāju.

 

Man ir divi bērni un divi mazbērni. Mazbērni vēl ir mazi, bet zina, kas ir Latvija, kas ir Tēvu zeme, kopā mēs dziedam Valsts himnu. No darba brīvo laiku cenšos pavadīt pilnvērtīgi, veltot laiku sev un ģimenei. Gūstu patiesu baudījumu, noskatoties labu teātra izrādi, koncertu vai kinofilmu. Atvēlu laiku arī labai grāmatai. Prieku sagādā labiekārtot un uzturēt kārtībā savu māju un vidi ap to. Rūpējoties par veselību, regulāri apmeklēju sporta zāli un baseinu. Uzskatu, ka tikai līdzsvarots un stiprs cilvēks var dot labumu sabiedrībai un videi, kurā dzīvo.

Jūrmalas Domē šobrīd ir daudz politisko partiju, kas rada iespējas dažādām negodīgām kombinācijām un manipulācijām, balsojot par kāda konkrēta lēmuma pieņemšanu. Lielo partiju pārstāvjiem noteikumus diktē viņu partiju valdes Rīgā, kam ne vienmēr rūp Jūrmalas pilsētas attīstība un tās iedzīvotāju labklājība. Tādējādi, pieņemtie lēmumi bieži nav labvēlīgi Jūrmalai un vietējiem iedzīvotājiem.

Man ir grūti samierināties ar Jūrmalas Domes cinisko un augstprātīgo attieksmi pret uzņēmējiem. Esmu pārliecināts, ka Jūrmalas pašvaldību jāvada nevis citu pilsētu iedzīvotājiem, bet jūrmalniekiem, kuri izprot vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzības. Domes vadībai būtu ļoti svarīgi uzturēt ciešu kontaktu ar pilsētas iedzīvotāju biedrībām un nevalstiskajām organizācijām, lai uzklausītu idejas un risinātu problēmas, pirms tās samilzušas.

Jūrmalā ir daudz nesakārtotu ielu, tāpat arī daudz neglītu un bīstamu graustu Majoros, Bulduros, Kauguros un Ķemeros. Ķemeros, lai nokļūtu baznīcā, ir jābrien pa dubļiem, Mellužos uz dzelzceļa staciju – pa dubļiem. Rudens lietavu un ziemas atkušņu laikā jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem ir neiespējami pārvietoties pa Pļaviņu, Tirzas, Kaugurciema un citām grants seguma ielām. Piestātnes iela ir kā Venēcijā – visa zem ūdens. Kritiskā stāvoklī ir lielākā daļa gājēju un velobraucēju celiņu. Pašvaldība plāno tērēt miljonus Lielupes skolas rekonstrukcijai, kamēr Ķemeru skolai nokrāsoja fasādi tikai ielas pusē.

Partijā “Tev Jūrmalai” ir enerģiski un aktīvi jūrmalnieki, kuri vēlas, lai pilsētā notiktu pozitīvas pārmaiņas. Mūsu komanda ir gatava strādāt, lai saudzīgi un tālredzīgi attīstītu savu pilsētu un apdomāti rūpētos par Jūrmalas nacionālo bagātību – mežiem, kāpām, ūdeņiem un kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Jūrmalai ir jāsāk tuvoties kūrortpilsētas īstenajam statusam!

Tev, Jūrmalai!

Aivars Ozoliņš

Mikus Tillers – Lai mainītu apkārtējo vidi, jāsāk ar sevi!

Sirdī esmu īstens jūrmalnieks – dzimis un audzis šai piejūras pilsētā. 2005.gadā absolvēju Jūrmalas Valsts Ģimnāziju. Savu darba karjeru esmu veidojis starptautiski zināmu zīmolu uzņēmumos Rīgā, kas devuši lielu artavu biznesa izpratnē un manā profesionālajā izaugsmē. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem, esmu sevi realizējis radoši – kā mūzikas un video producents un kā mūziķis. Esmu uzstājies uz skatuvēm gan tepat Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām – Skandināvijā un Krievijā. Viens no spilgtākajiem ierakstiem manā CV ir radio DJ amats un vairāku TV radījumu vadītājs. Lai tālu neaizmuktu no radošās pasaules, šobrīd kopā ar kolēģi esam atvēruši Jūrmalā pirmo reklāmas aģentūru, kas sniedz dažāda veida pakalpojumus – foto un video pakalpojumi, maketēšana, mājas lapu izstrāde, drone video, foto360 u.c.

Politikā piekritu iesaistīties 2016. gada rudenī, kad, raugoties uz nejēdzībām un netaisnībām, kas notiek mūsu valstī un arī manā dzimtajā Jūrmalā, mērs bija pilns. Lai mainītu apkārtējo vidi, jāsāk ar sevi. Un to es spēju – spēju acīs izteikt nepatiku pret pastāvošo iekārtu, ja aplamas rīcības ir acīmredzamas. Maigi būtu teikts, ka man ir dziļa nepatika pret liekuļiem un meļiem, kādu Latvijas politikā ir ne mazums . Vienmēr esmu cīnījies par taisnību, tāpēc man šķiet galēji nepareizi, ka Jūrmala ir iekritusi stagnācijā – tāda sajūta, ka pilsētas vadība no iedzīvotājiem grib atpirkties ar trim grandioza mēroga pasākumiem gadā . Pēc tam var atkal turpināt klaji ignorēt jūrmalnieku vajadzības, zagt, „atmazgāt” naudu un nekaunīgi melot, acīs skatīdamies. Korupcija, skandāli un koncertzāles izmaksas – tie ir trīs skaļākie jēdzieni, kas lielākoties izskan medijos par Jūrmalu. Tā, manuprāt, nav labākā kūrortpilsētas vizītkarte, ar ko lepoties.

Mans dzīves motto: „Tas, ka esi vadošā amatā, nenozīmē, ka esi zinošs sava amata speciālists un sasniedzis to saviem spēkiem, lai apkārtējie tevi cienītu! Esi pats, un tad arī cilvēki tevi cienīs!”

Tev, Jūrmalai!
Mikus Tillers

Pēteris Začests – Jūrmalas attīstība nav iespējama bez cieņas izrādīšanas pilsētas vēsturei

Esmu dzimis, audzis un visu mūžu nodzīvojis Jūrmalā. Tāpat kā mani senči jau vairākās paaudzēs. Līdz 18 gadu vecumam biju mellužnieks, tagad dzīvoju Asaros.

Visus skolas gadus aizvadīju vienā skolā – Pumpuru vidusskolā. Pēc tam Latvijas Universitātē studēju ģeogrāfiju un sabiedrības vadību, ir bakalaura grāds ģeogrāfijā un maģistra grāds sabiedrības vadībā.
Lai arī mans ikdienas darbs paiet aviācijas sfērā, nepārtraukti esmu sekojis notiekošajam savā pilsētā. Gadu gaitā pilsētā paveikts ne mazums labu darbu, tomēr esmu pārliecināts, ka iespējams izdarīt vēl vairāk un darboties vēl efektīvāk.

Jūrmalu es redzu kā attīstītu kūrortpilsētu, kurā tūrisms un izklaide spēj sadzīvot ar vietējo iedzīvotāju vēlmi pēc klusuma un miera. Mūsu pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums 33 kilometru garumā tam ir ļoti piemērots. Piemēram, ja Salacgrīva un Liepāja spēj pulcēt desmitiem tūkstošu cilvēku uz lieliem mūzikas festivāliem, esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī Jūrmalā varētu notikt kas līdzīgs, turklāt vietā, kur tas itin nemaz netraucētu miera un klusuma cienītājus. Tas krietni veicinātu ne tikai starptautisku pilsētas atpazīstamību, bet arī vietējo uzņēmējdarbību.

Uzskatu, ka Jūrmalas attīstība nav iespējama bez cieņas izrādīšanas pilsētas vēsturei. Tāpēc jaunu sabiedrisko vai dzīvojamo ēku būvniecībai jānotiek, iekļaujoties vēsturiskajā apbūvē, nevis nomācot to. Pilsētas attīstībai jānotiek respektējot vietējos iedzīvotājus, vietējās tradīcijas un vēsturiskās vērtības.
Es ticu, ka Jūrmala var būt ļoti veiksmīga kūrortpilsēta, kurā labi jūtas gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji.

Tev, Jūrmalai!
Pēteris Začests

Māris Trankalis – Es mīlu Jūrmalu visos gadalaikos!

Esmu dzimis 1959.gada 21.martā, gleznainā Kurzemes pilsētiņā Kandavā. Tēvs bija beidzis Kandavas lauksaimniecības tehnikumu un ieguvis elektroinženiera kvalifikāciju. Māte kultūras darbiniece. Vēlāk vecāki par dzīves vietu izvēlējās Pārdaugavu, kur uzsāku savas skolas gaitas Rīgas 4.vidusskolā, tagadējā Angļu ģimnāzijā. Tēvs strādāja Jūrmalā, Latvenergo filiālē, māte Rīgā.

Pēc pamatskolas pabeigšanas 1975.gadā kopā ar vecākiem pārcēlāmies uz dzīvi Jūrmalā, un no tā laika lepojos, ka esmu jūrmalnieks. Turpināju mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, klarnetes klasē. Mūzika līdz pat šai dienai ir mans vaļasprieks.

20.gs. 80-to gadu beigās es sāku strādāt grāmatvedības un finanšu jomā. Paralēli darbam uzsāku studijas Banku Augstskolā un ieguvu ekonomista kvalifikāciju. Šobrīd mana darba vieta ir AS „Brīvais Vilnis” Salacgrīvā, kurā kopš 2005.gada strādāju par izpilddirektoru.

Divus sasaukumus biju Salacgrīvas novada uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Ciešā sadarbībā ar Salacgrīvas novada domi strādājām, lai uzlabotu novada uzņēmējdarbības vidi, līdz 2013.gada pašvaldību vēlēšanās mani ievēlēja Salacgrīvas novada domē. Esmu ievēlēts arī Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas uzņēmēju padomē. Mūsu uzdevums ir rast sadarbības iespējas starp Vidzemes uzņēmējiem un Vidzemes novadu pašvaldībām.

Šobrīd Jūrmalai, kas laika gaitā mainījusies un attīstījusies, ir svarīgi atgūt starptautisku atpazīstamību kā kūrortpilsētai, uzlabot ielu seguma kvalitāti, celt izglītības iestāžu prestižu, attīstīt tūrisma infrastruktūru un pats galvenais – rūpēties par pamatiedzīvotāju labklājību.

Es mīlu Jūrmalu visos gadalaikos. Vasarā, kad cilvēki dodas atpūsties un izklaidēties, baudīt sauli un jūru, kad ir daudz kultūras pasākumu. Šī rosība dod Jūrmalai dzīvību. Rudenī, kad vēji dzen krastā lielos viļņus, un pilsēta ietērpjas krāsaino lapu rotā. Ziemā, kad dzīve pilsētā šķiet apstājusies, un rosība jūras krastā jūtama tikai saulainās nedēļas nogalēs. Pavasarī, kad daba mostas, kāpās plaukst pūpoli, un saule silda arvien siltāk.

Savulaik Jūrmalā satiku savu dzīvesbiedri, manā ģimenē ir 2 pieauguši bērni un 5 mazbērni. Šobrīd Jūrmalā esmu saticis cilvēkus, kuriem uzticos, ar kuriem kopā redzu iespēju īstenot savus sapņus un ieceres, ieguldīt savu pieredzi un zināšanas Jūrmalas pilsētas attīstībā un izaugsmē.

Tev, Jūrmalai!
Māris Trankalis

Kaspars Tīmanis – Jūrmala nedrīkst būt tikai stiklots guļamrajons ar sliktiem ceļiem un piemēslotu pludmali.

Esmu dzimis Jūrmalā, 1972.gada 26.maijā. Beidzis Jūrmalas 4. astoņgadīgo skolu, Jūrmalas Mūzikas vidusskolu, Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolu, Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūru. Precējies, divu meitu tēvs.

Darbojies un strādājis Latvijas Konservatorijas simfoniskajā orķestrī, LR Aizsardzības štāba bataljona orķestrī, Rīgas Domes Kultūras pārvaldes profesionālajā pūtēju orķestrī ‘’Rīga’’. Vairākus gadus ( 1998 – 2009 ) mūzikas festivāla ‘’Dziesma manai paaudzei’’ skatuves menedžeris un dalībnieku koordinators. No 1992. gada muzicēju grupas ‘’Labvēlīgais tips’’ sastāvā.

Arī mani bērni dzimuši šeit un mācās Jūrmalas skolās. Kopš 2014.gada esmu Jūrmalas Majoru vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētājs, darbojos arī Jūrmalas Mākslas skolas vecāku padomē.

Jūrmala ir manas mājas, un katrā mājā ir jābūt kārtīgam saimniekam, kurš atbild par saviem darbiem, pieņemtajiem lēmumiem un cilvēkiem, kuri tajā dzīvo. Sekojot pēdējo gadu notikumiem Jūrmalas pilsētā, ir skaidrs, ka jūrmalniekiem pašiem jābūt saimniekiem savā pilsētā, nevis jāļauj to izsaimniekot citiem. Jūrmala nedrīkst būt tikai stiklots guļamrajons ar sliktiem ceļiem un piemēslotu pludmali. Jā, Jūrmala ir kūrorts un atpūtas vieta viesiem, bet, pirmkārt, tās ir mājas pašiem jūrmalniekiem, kuri šeit dzīvo, strādā un audzina bērnus. Šeit jābūt drošai, sakārtotai videi, lai bērniem negribētos mācīties citu pilsētu skolās, lai jaunieši negribētu braukt prom no Jūrmalas, bet paliktu savā dzimtajā pilsētā.

Iepazīstoties ar Arni Ābelīti, viņa dibināto partiju ‘’Tev, Jūrmalai’’, tās aktīvo un patriotisko darbību mūsu pilsētā, piekritu kandidēt šīs partijas sastāvā 2017.gada pašvaldību vēlēšanās, lai pieliktu arī savus spēkus partijas ideju un darbu atbalstīšanai un veicināšanai. Visu savu radošo dzīvi esmu bijis saistīts ar mākslu, mūziku un kultūru, tādēļ esmu priecīgs dalīties ar savu pieredzi un zināšanām šajās jomās.

Kaspars Tīmanis

Zigurds Starks – Daba un pilsētas iedzīvotāji ir lielākā Jūrmalas bagātība!

Jūrmala ir mana pilsēta. Šeit dzīvojuši un strādājuši mani vecvecāki un vecāki, te 1962.gadā piedzimu es, te dzīvo mana ģimene, kurā šobrīd aug pieci bērni. Esmu audzis kopā ar Jūrmalu, pieredzējis pilsētas uzplaukumu un bijis klāt pārmaiņu grūtībās.

Izglītību ieguvu Pumpuru 4.vidusskolā un Rīgas Valsts tehnikumā mēbeļu ražošanas specialitātē, pēc tam studēju Rīgas Tehniskajā universitātē siltumenerģētikas specialitātē un Latvijas Valsts universitātē, ekonomikas un vadības specialitātē.

Man ir laimējies, jo uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt A/S „Jūraslīcis”. Satiku cilvēkus, kuri bija stipri, godīgi, tur nebija korupcijas, melu, nodevības. Smagais darbs, jūras varenība un skaistums bija izveidojis šos ļaudis par krietnākajiem, kādus esmu pazinis. Viņi deva man savas zināšanas, iemācīja darba tikumu, nebūt vienaldzīgam un rūpēties par savu ģimeni, pilsētu un valsti.

Šis zvejnieku dotais mantojums vienmēr palīdzējis, strādājot dažādos darbos. Starp tiem ir lieli pilsētas projekti, Dzintaru Mežaparks, Jomas un Lienes ielas, Lielupes tilta kapitālais remonts, kanalizācijas un ūdensvada izbūves uzsākšana un nesen pabeigtā šķeldas katlu māja Kauguros.

Veicot šos projektus, vienmēr saudzīgi esam izturējušies pret pilsētas lielāko vērtību – dabu. Daba un pilsētas iedzīvotāji ir lielākā Jūrmalas bagātība. Uzskatu, ka dabas aizsardzībai jābūt katra Jūrmalas iedzīvotāja prioritātei. Tāpēc mūsu partija „Tev, Jūrmalai” ir kategoriski pret mežu un kāpu apbūvi, jo vēlamies Jūrmalas dabas bagātības saglabāt mūsu bērniem tādas, kādas saņēmām no iepriekšējām paaudzēm.

Vēl daudz lielu projektu pilsētā ir jārealizē, taču skaidrs, ka tam nepieciešams iedzīvotāju atbalsts un līdzdalība. Jūrmalas iedzīvotāji ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, jo ir audzis to izglītības līmenis, pieredze un līdz ar to arī nevēlēšanās samierināties ar korupciju un visatļautību, kas valda pilsētā.

Pašvaldības vēlēšanās domes maka turētāji savos solījumos mēģina uzpirkt vēlētājus ar iedzīvotāju pašu maksātajiem nodokļiem. Likums jau paredz nodokļu atlaides un par tām mums nevienam paldies nav jāsaka. Nekas netiek maksāts no privātiem līdzekļiem, tādēļ uz reklāmas stabiem šos „sasniegumus” līmēt ir nožēlojami. Labi, ka šis laiks ar banānu un citu labumu solīšanu aiziet pagātnē.

Jūrmalas nākotne ir mūsu rokās!
Tev, Jūrmalai!

Zigurds Starks

Normunds Kazakevičs – Viena no prioritātēm ir daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu sakārtošana!

Jau 20 gadus esmu jūrmalnieks un izteikts šīs pilsētas patriots. Esmu precējies ar jūrmalnieci, un mums ir divas brīnišķīgas meitas. Meitām augot, sapratu, ka vēlos, lai viņas dzīvo drošā un sakoptā pilsētā, tādēļ aktīvi iesaistos pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Ar savu aktivitāti man ir izdevies panākt daudz laba mūsu pilsētas iedzīvotājiem. Pirms 10 gadiem, kad Kauguros ritēja aktīva būvniecība, mūsu iekšpagalmā starp trim daudzstāvu mājām draudēja uzbūvēt vēl vienu daudzstāvu māju. Kaut likās, ka ir bezcerīgi kaut ko mainīt, es aktīvi iesaistījos un ar domubiedriem mums izdevās pārliecināt tā laika deputātus neatbalstīt šo projektu. Tāpēc šajā pagalmā joprojām var spēlēties mūsu bērni. Diemžēl, mūsu pilsētā turpina notikt daudz nejēdzību tieši būvniecības jomā, tiek pieņemti lēmumi, kas dod iespēju veikt būvniecību Jūrmalas kāpu zonā un meža teritorijās, kas ir pilnīgi nepieļaujami, jo neskartā daba ir mūsu pilsētas bagātība.

Uzskatu, ka pilsētas vadība ļoti maz darījusi daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos, tur valda haoss ar auto novietošanu, sliktā stāvoklī ir gan iebrauktuves, gan gājēju celiņi. Viena no partijas „Tev, Jūrmalai” izvirzītajām prioritātēm ir daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu sakārtošana, jo vietējiem iedzīvotājiem ir jādzīvo sakoptā vidē.

Svarīga mana aktivitāte saistīta ar izglītību mūsu pilsētā – esmu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skolas padomes priekšsēdētājs, kā arī aktīvi darbojos Jūrmalas pilsētas Izglītības konsultatīvajā padomē, kurā esmu ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku. Pa šo laiku izdevies panākt bezmaksas transportu un pusdienas mūsu skolniekiem, pārliecināt pilsētas vadību par nepieciešamību būvēt sporta zāli un mācību korpusu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un sākumskolas “Atvase” vajadzībām, kā arī izcīnīt luksoforu pie gājēju pārejas pie šīm abām skolām.
Diemžēl daļa it kā labi plānoto darbu Jūrmalā tiek paveikti nekvalitatīvi un nepārdomāti. Iespējams tāpēc, ka pārāk daudzi Jūrmalas pilsētas pārvaldes darbinieki un amatpersonas dzīvo citās pašvaldībās, viņus neskar un neinteresē vietējo iedzīvotāju problēmas. Arī viņu nodokļu nauda nepaliek Jūrmalā, tā aizplūst uz viņu deklarētajām dzīvesvietām. Domāju, ka Jūrmalā dzīvo pietiekami daudz profesionālu, gudru un talantīgu iedzīvotāju, kuri paši var atbildīgi un racionāli vadīt savu pilsētu.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka katram iedzīvotājam vajag aktīvi iesaistīties pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, jo, manuprāt, ar neatlaidību un labiem nodomiem ir iespējams mainīt lietu kārtību. Tāpēc aicinu visus nenoskatīties no malas, būt atbildīgiem par pilsētas nākotni, doties šā gada 3. jūnijā uz pašvaldību vēlēšanām un atbalstīt Jūrmalas vietējo iedzīvotāju partiju “Tev, Jūrmalai”.

Normunds Kazakevičs

Arnis Ābelītis un aktrise Baiba Indriksone

Arnis Ābelītis – Nevaru pat iedomāties savai ģimenei brīnišķīgāku dzīvesvietu par Jūrmalu.

Mūsu prioritāte ir jūrmalnieks, kuram nodrošināta kvalitatīva un komfortabla dzīves telpa un vide. Tai pat laikā – tā ir pievilcīga arī mūsu pilsētas viesiem un kalpo kā galamērķis tūristiem, kuri šeit labprāt tērē savu naudu. Šī nauda attīsta mūsu pilsētu. Un tā ir mūsu Jūrmala.
Jūrmala ir mana dzimtā pilsēta, kurā esmu dzimis, audzis, gājis skolā, izveidojis ģimeni. Šajā pilsētā ir manas ģimenes uzņēmums, kuru nodibinājām 1993.gadā. Mani senči Kaugurciemā apmetās 1835. gadā, tik dziļām saknēm esmu šeit saistīts, un tā tam arī būt. Nevaru pat iedomāties savai ģimenei brīnišķīgāku dzīvesvietu par Jūrmalu.

No 2009.gada mēs kopā ar domu biedriem esam uzsākuši politisko ceļu partijā “Tev, Jūrmalai!” KOpš tā brīža esam krituši un vīlušies, spējuši piecelties un turpināt iesākto, pārliecinot pilsētas vadību par daudzu projektu nepieciešamību, nostājušies prêt absurdiem lēmumiem, pret lēmumiem, kuri izkropļo Jūrmalas ainavu. Arī pret absurdo J burta logo. Mēs esam spējuši saglabāt savu nostāju un zinām, ka arī lielai daļai jūrmalnieku ir līdzīgs viedoklis kā mums.
Šo gadu laikā Esam guvuši pamatīgu pieredzi, mūsu komandai pievienojušies lieliski profesionāļi. Cilvēki, kuri sevi dēvē par vietējiem. Vietējais katrā apkaimē – tas ir vareni un pacilājoši. Mēs esam gatavi strādāt pilsētas galvgalī un veikt pozitīvas pārmaiņas. Ne jums, ne mums nav pieņemami, ka Jūrmalu pārvalda svešinieki, kuri ir vietējie gluži citās pilsētās.
Pārliecinot un argumentējot, esam panākuši tādu ideju realizāciju kā Mākslas skola, Sporta zāle Kauguros, pabeigta mazās zāles rekonstrukcija Dzintaru koncertzālē, veikta Aspazijas mājas rekonstrukcija, renovēta Talsu šoseja un kaugurniekiem uzcelta jauna Šķeldas katlu māja. Jūrmalnieki var lepoties ar visplašākajām sociālā atbalsta programām un jaundzimušo pabalstiem, mums ir brīvpusdienas visiem skolēniem un atbalsts pensionāriem.
Bet lai mēs šīs programmes spētu turpināt ilgtermiņā, ir jāatīsta uzņēmējdarbība, jādod iespēja jūrmalniekiem pelnīt naudu, izmantot dabas dotās iespējas tūrisma pakalpojumu segmentu. Mellužu estrāde, Ķemeru parks, publiskais baseins ar termālo minerālūdeni, kurš būs pirmais Baltijas reģionā, Kauguru iekšpagalmu sakārtošana, grantēto ielu asfaltēšana. Lai mēs spētu realizēt šos daudzos lielos uzdevumus , mēs nevaram aizmirst par savu devīzi: “Nemelot un nezagt, un godīgi darīt savu darbu. Tev,Jūrmalai!

Arnis Ābelītis

Mārtiņš Stulpiņš – “Tev, Jūrmalai”

Majoru kultūras namā pirmo reizi tika pasniegtas Sabiedriskā labuma balvas.

2. decembrī svinīgā ceremonijā Majoru kultūras namā pirmo reizi tika pasniegtas Sabiedriskā labuma balvas. Apbalvojumus piešķīra Jūrmalas pilsētas pašvaldība, lai izteiktu atzinību tiem jūrmalniekiem, kuri devuši nozīmīgu, pašaizliedzīgu ieguldījumu Jūrmalas iedzīvotāju veselības jomā, sociālajā aizsardzībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.

Sabiedriskā labuma balvas tika piešķirtas piecās nominācijās. Atzinības rakstu “Par godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu sociālo pakalpojumu sniegšanā Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem” pasniedza arī Aijai Tuņai, Dienas aprūpes centra bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vadītājai. Dienas aprūpes centru viņa vada vairāk kā trīs gadus sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumu bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm.

Sabiedriskā labuma balvai A.Tuņa tika izvirzīta no Jūrmalas Sabiedriskās padomes kā pilsoniski un sabiedriski aktīva dalībniece vadot biedrību „Mūsu pērlītes” Jūrmalas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Biedrības darbs ir vērsts uz to, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības attīstību un vienlīdzīgu iespēju nodrošinājumu ikvienam sabiedrības loceklim. Tas nozīmē – labvēlīgas vides (un attieksmes) veidošanu sabiedrībā, neatkarīgas dzīves principu īstenošanu bērniem ar invaliditāti un viņu vajadzībām un tiesībām atbilstošas, efektīvas pakalpojumu sistēmas izveides sekmēšanu.