Deputāti

Mārtiņš Stulpiņš – Ķemeru iedzīvotāju biedrība veiksmīgi sadarbojas ar Ķemeru Nacionālo parku, skolu, bibliotēku un partiju “Tev, Jūrmalai”!

Esmu jūrmalnieks kopš 1974. gada, kad sāku strādāt LEMU Jūrmalas iecirknī par elektromontieri. Par ķemernieku kļuvu 1989. gadā, kad nopirku māju Ķemeros. Tolaik Ķemeros aktīvi darbojās iedzīvotāju biedrība. Tā kā neesmu mājās sēdētājs, sapratu, ka arī man jāiesaistās tās darbībā. Kopš 1996. gada esmu tās priekšsēdētājs.

Biedrības sanāksmes rīkojam reizi mēnesī, uzklausām iedzīvotāju sasāpējušos jautājumus un ierosinājumus, rīkojam dažādus pasākumus – talkas, 18. novembra svinības, Ķemeru svētkus, Līgo svētkus, kā arī atbalstām citu rīkotus, ar Ķemeriem saistītos pasākumus – ralliju Ķemeros, ĶNP aktivitātes, Ķemeru sakoptāko īpašumu konkursu un Ziemassvētku rotājumu konkursu. Tā kā abiem ar sievu Ligitu patīk padarīt savu apkārtni skaistāku, arī paši esam piedalījušies Sakoptāko īpašumu un Ziemassvētku rotājumu konkursos, kopš 2000. gada esam labāko vidū. Biedrība aktīvi seko attīstības tendencēm Ķemeros, tai skaitā Ķemeru sanatorijas privatizācijai. Esam rīkojuši 17 piketus, 3 mītiņus gan pie Jūrmalas domes, gan Rīgā, taču lielākajai daļai Jūrmalas domes deputātu sanatorijas liktenis ir vienaldzīgs. Biedrībai izdevies veiksmīgi sadarboties dažādu projektu realizēšanā ar Ķemeru Nacionālo parku, skolu, bibliotēku, partiju “Tev, Jūrmalai” un citām organizācijām.

Kopš 2013. gada esmu Jūrmalas domes deputāts. Tā kā pēdējos divus gadus esmu pensionārs, deputāta darbam varu pievērsties ar pilnu atdevi. Lai gan, esot opozīcijā, iespējas darboties ir ierobežotas, ir izdevušies vairāki projekti, kuru aizsākšanā vai realizēšanā esmu pielicis roku:

pabeigts kanalizācijas un ūdensapgādes projekts Ķemeros un citur Jūrmalā. Pēc partijas “Tev, Jūrmalai” ierosinājuma iedzīvotājiem vairs nav par saviem līdzekļiem jāizstrādā tehniskais projekts,

kas būtiski samazina iedzīvotāju izdevumus kanalizācijas un ūdensvada ievilkšanā. Pēc Ķemeru iedzīvotāju biedrības ierosinājuma ir pagarināts 10. mikroautobusa maršruts, kas atvieglo ķemernieku nokļūšanu mājās. Ir pabeigts un atvērts bērnudārzs “Austras koks”, kuru vietējie iedzīvotāji bija gaidījuši vairāk nekā 35 gadus. Labiekārtota autostāvvieta un ieklāts bruģis pie Ķemeru pamatskolas.

Ķemeru centrā ierīkota strūklaka un saremontēts tiltiņš pār Vēršupīti P.Pāvila ielā. Sakārtots skvērs un uzstādīts robežakmens Alejas un Robežu ielas stūrī.

Taču darbi ar to vien nebeidzas, tāpēc turpmākajos plānos ietilpst Ķemeru infrastruktūras sakārtošana – ielu asfaltēšana, jauna piebūve Ķemeru pamatskolai, skolas stadions, kultūras centrs, kapliča, pasta ēkas remonts, bērnu un jauniešu centra izveide, parka rekonstrukcija, ūdenstorņa remonts, graustu nojaukšana, teritorijas sakopšana, kā arī kopīga Līgo svētku svinēšana Ķemeros.

Strādāju pēc labākās sirdsapziņas Jūrmalas un Ķemeru labā.


Aivars Ozoliņš – Jūrmalā ir pārāk daudz nesakārtotu ielu un bīstamu graustu!

Esmu dzimis 1959. gada 19. aprīlī Tukumā, īstā “ceļinieku” ģimenē: tēvs bija ceļu meistars, māte – grāmatvede, arī vectēvs bija ceļu distances meistars. Mācījos Tukuma J. Raiņa 1. vidusskolā. Skolas laikā aktīvi piedalījos kultūras un sporta dzīvē gan rajona, gan republikas mērogā. Dziedāju ansamblī, bija labi sasniegumi vieglatlētikā un futbolā.

1981. gadā pārcēlos uz dzīvi Jūrmalā – Jaunķemeros. 1985. gadā ar izcilību pabeidzu Rīgas celtniecības tehnikumu autoceļu būvniecības un ekspluatācijas specialitātē. Sākās manas “ceļinieka” gaitas – ģimenes tradīciju turpinājums. No 1998. gada līdz šim brīdim strādāju Jūrmalā SIA “LIKTENIS” ceļu būvē par būvdarbu un projektu vadītāju.

Man ir divi bērni un divi mazbērni. Mazbērni vēl ir mazi, bet zina, kas ir Latvija, kas ir Tēvu zeme, kopā mēs dziedam Valsts himnu. No darba brīvo laiku cenšos pavadīt pilnvērtīgi, veltot laiku sev un ģimenei. Gūstu patiesu baudījumu, noskatoties labu teātra izrādi, koncertu vai kinofilmu. Atvēlu laiku arī labai grāmatai. Prieku sagādā labiekārtot un uzturēt kārtībā savu māju un vidi ap to. Rūpējoties par veselību, regulāri apmeklēju sporta zāli un baseinu. Uzskatu, ka tikai līdzsvarots un stiprs cilvēks var dot labumu sabiedrībai un videi, kurā dzīvo.

Man ir grūti samierināties ar Jūrmalas domes cinisko un augstprātīgo attieksmi pret uzņēmējiem. Esmu pārliecināts, ka Jūrmalas pašvaldību jāvada nevis citu pilsētu iedzīvotājiem, bet jūrmalniekiem, kuri izprot vietējo uzņēmēju un iedzīvotāju vajadzības. Domes vadībai būtu ļoti svarīgi uzturēt ciešu kontaktu ar pilsētas iedzīvotāju biedrībām un nevalstiskajām organizācijām, lai uzklausītu idejas un risinātu problēmas, pirms tās samilzušas.

Jūrmalā ir daudz nesakārtotu ielu, tāpat arī daudz neglītu un bīstamu graustu Majoros, Bulduros, Kauguros un Ķemeros. Ķemeros, lai nokļūtu baznīcā, ir jābrien pa dubļiem, Mellužos uz dzelzceļa staciju – pa dubļiem. Rudens lietavu un ziemas atkušņu laikā jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem ir neiespējami pārvietoties pa Pļaviņu, Tirzas, Kaugurciema un citām grants seguma ielām. Piestātnes iela ir kā Venēcijā – visa zem ūdens. Kritiskā stāvoklī ir lielākā daļa gājēju un velobraucēju celiņu. Pašvaldība plāno tērēt miljonus Lielupes skolas rekonstrukcijai, kamēr Ķemeru skolai nokrāsoja fasādi tikai ielas pusē.

Mūsu komanda strādā, lai saudzīgi un tālredzīgi attīstītu savu pilsētu un apdomāti rūpētos par Jūrmalas nacionālo bagātību – mežiem, kāpām, ūdeņiem un kultūrvēsturiskajiem objektiem.


Guntis Grūba – Eiropā vairs nav daudz tādu teritoriju, kas būtu tik bagātas priežu mežiem kā Jūrmala!

Esmu Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis. Man ir bakalaura un maģistra grāds ekonomikā un vadības zinībās, kā arī bakalaura un maģistra grāds tiesību zinātnēs. Esmu daudzu Jūrmalas iedzīvotāju un uzņēmēju pilnvarots pārstāvis tiesās, risinot lietas saistībā ar Jūrmalas domes lēmumiem, kas nereti ir pieņemti prettiesiski. Ir meita Elizabete, kas mācās sākumskolā. Aizraušanās: fotomāksla, riteņbraukšana.

Būdams jūrmalnieks, es iestājos par to, lai Jūrmala tiktu saglabāta nākamajām paaudzēm kā zaļa teritorija, kas ir mūsu bagātība ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Mūsu dabas vērtības ir pamats pilsētas ekonomikas uzplaukumam, jo tieši tās dod iespēju attīstīt kūrortu un tūrismu. Eiropā vairs nav daudz tādu teritoriju, kas būtu tik bagātas priežu mežiem, Jūrmala līdz šim bija ar to unikāla. Tieši tāpēc daudzi izvēlas Jūrmalu ne tikai atpūtai un veselības uzlabošanai, bet arī dzīvošanai. Pateicoties mūsu krāšņās dabas vērtībām – mežainajām kāpām, priežu siliem, zeltaino smilšu pludmalei, arī ārvalstnieki ir iecienījuši Jūrmalu kā savu jauno dzīves vietu.

Šodien daudziem pilsētniekiem šķiet, ka Jūrmala joprojām ir un arī turpmāk paliks zaļa, tomēr patiesība ir rūgtāka. Vērienīgā celtniecība vēl tā pa īstam nav sākusies, taču daudzās dabas teritorijās, tai skaitā kāpās un priežu mežos, saskaņā ar pilsētas varasvīru akceptēto teritorijas plānojumu ir dota atļauja koku izciršanai un apbūvei. Visnežēlīgākie dabas postījumi paredzēti līdz ar 2016. gada teritorijas plānojuma grozījumiem, kas atļauj iznīcināt krāšņākos Jūrmalas dabas nostūrīšus, pakļaujot tos brutālai apbūvei. Daudzviet bez žēlastības tiks nocirstas 200 un pat 300 gadu vecas priedes, izkropļota ainava.

Šobrīd vienu no rupjākajiem dabas postīšanas gadījumu varam vērot Kauguru ielā 3, kur ignorējot likumu, tika iznīcināti ap 300 gadu veci dižkoki. Zinātnieki uzskata – ja Jūrmalas dome turpinās politiku, vērstu uz priežu iznīcināšanu, nākamajās desmitgadēs priežu silus aizstās lapu koki un mēs dramatiski samazināsim vai pat zaudēsim vienu no saviem unikālajiem kūrorta faktoriem.

Pateicoties jūrmalnieku līdzdalībai, vācot parakstus un iestājoties par mūsu dabas bagātību saglabāšanu, Jūrmalas aizsardzības biedrībai izdevās nosargāt divas vērtīgas teritorijas: Dubultu kāpas starp Kļavu un Ogres ielām, kā arī Lielupes kāpas starp 9. un 13. līniju.

Diemžēl pašlaik Jūrmala nevar lepoties ar labas pārvaldības īstenošanu, jo iedzīvotāju vēlmes un intereses tiek klaji ignorētas. Jo īpaši to izjūt tie, kuru dzīvesvietai blakus tiek celti apjomīgi daudzdzīvokļu nami, kas sagrauj vēsturisko kultūrvidi.


Uldis Kronblūms – Neapbūvētās kāpas un vēsturiskā arhitektūra ir patiesais pilsētas ekonomiskais potenciāls, kuru gandrīz jau esam zaudējuši.

Esmu dzimis Jūrmalā 1960. gadā un tur dzīvoju joprojām. Vidējo izglītību ieguvu Rīgas 1. vidusskolā, un kā inženieris absolvēju Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultāti. Ikdienā mans darbs saistīts ar projektu vadīšanu informācijas tehnoloģiju jomā.

Daudzus gadus esmu sabiedrisko organizāciju “Jūrmalas aizsardzības biedrība” un “Latvijas daudzkorpusu jahtu asociācija” vadītājs. Es vēlos, lai tiktu saglabāts tas, kā dēļ Jūrmalu mīlam mēs paši un pilsētas viesi – neapbūvētās kāpas un vēsturiskā arhitektūra. Tieši tas ir patiesais pilsētas ekonomiskais potenciāls, kuru gandrīz jau esam zaudējuši.

Man ir pārliecība, ka pašvaldību iedzīvotājiem ir jādod tiesības noskaidrot vairākuma viedokli par savu teritoriju izmantošanu, kā tas notiek citās Eiropas valstīs.

Tāpēc Saeimā esmu aizstāvējis “Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu”, kuru jau desmit gadus nevēlas pieņemt valdošie politiķi.

Es ticu, ka mums kopā izdosies un Jūrmala ir tikai sākums pārmaiņām.