Izglītības sistēma Jūrmalas pilsētā raida SOS signālus!

 SOS! Vēl nesenajā pagātnē, lai bērni tiktu šajā skolā vecāki pa nakti bija spiesti stāvēt rindā. Jā, šī sākumskola ļoti labi kotējās Jūrmalas pilsētā un daudzi vecāki vēlējās, lai viņu atvases mācītos tieši šajā skolā. Jā, stāsts ir par sākumskolu „Atvase”, kura tika dibināta 2001. gada 1. septembrī pēc Jūrmalas 1.ģimnāzijas reorganizācijas, lai kvalitatīvi sagatavotu skolēnus blakus esošajai, tikko izveidotajai Jūrmalas Valsts ģimnāzijai. Ar šo uzdevumu skola labi tika galā, par ko liecināja patstāvīgi pieaugošais skolēnu skaits, jo vecāki novērtēja šīs skolas darba rezultātus. Bet nu ar 2019. gada 21. februāra domes lēmumu, balsojot trim Saskaņas un visiem sešiem ZZS deputātiem – PAR, skola tiek likvidēta un  turpmāk, pēc domes lēmuma, ir jāiekļauj Jūrmalas Valsts ģimnāzijas sastāvā. Šāds lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz Jūrmalas izglītības nodaļas izstrādāto plānu par Jūrmalas Valsts ģimnāzijas statusa glābšanu, jo ir saņemta vēstule no Izglītības ministrijas, kurā tiek teikts, ka atkārtotu kritēriju neievērošanas dēļ, Jūrmalas Valsts ģimnāzijai draud ģimnāzijas statusa noņemšana.

Fragments no Izglītības ministrijas vēstules Jūrmalas domei:

Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto, pašvaldību kompetence ir tās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, savukārt  likuma “Par pašvaldībām” 5.pants nosaka, ka pašvaldības atbild par tās izveidoto institūciju darbību. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja dome vēlas savā administratīvajā teritorijā nodrošināt valsts ģimnāzijas kā reģionālas nozīmes izglītības centra turpmāko pastāvēšanu un attīstību, vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir veicama, paredzot valsts ģimnāzijas 10.-12.klasēs atbilstošu skolēnu skaitu un iespēju nodrošināt pietiekami augstus valsts ģimnāzijas skolēnu rezultātus valsts centralizētajos eksāmenos.

Pēc Izglītības ministrijas vēstules var saprast, ka ar kvalitātes rādītājiem ģimnāzijai ir labi, bet trūkst skolēnu skaits, kas pēc likuma lielajās valsts pilsētās, izņemot Rīgu, vidusskolas klasēs (10.-12. klasei) ir jābūt 180 skolēniem, ģimnāzijā šajā mācību gadā mācās 132. skolēni. Jāsaka, ka Jūrmalas Valsts ģimnāzijā skolēnu skaits nav atbilstošs jau daudzus gadus, tas svārstījies no 140-170 skolēniem. Tātad Jūrmalas domei, lemjot par sākumskolas „Atvase” (1.- 6. klases skolēni) likvidēšanu un pievienošanu Jūrmalas valsts ģimnāzijai, tas nekādā mērā nepalielina skolēnu skaitu vidusskolas klasēs un neglābj ģimnāziju no iespējamā statusa zaudēšanas. Vēl jāņem vērā, ka sākumskola Atvase katru gadu nodrošināja 90% no skolēnu skaita 7. klasēs Jūrmalas Valsts ģimnāzijai. Vēl viens iemesls apvienošanai, bija tas, ka sākumskolai trūkst mācību klašu, lai uzņemtu vairāk skolēnus pirmajā klasē, kaut gan pavisam nesen uzceļot ģimnāzijas un „Atvases” vajadzībām sporta halli, šā projekta ietvaros tika uzcelts viens korpuss ar mācību klasēm sākumskolas Atvase vajadzībām.

SOS! Sākumskolai „Atvase” bija ļoti daudz labas skolas tradīcijas, augsta mācību kvalitāte un disciplīna (iekšējie kārtības noteikumi), un tagad, diemžēl, pastāv liela iespējamība, ka šīs labās īpašības var zaudēt kvalitāti, apvienojoties ar vēl vienu skolu un veidojot vienu lielu skolu. Varētu teikt tā,  lielā tirgū būs vājāka kvalitāte nekā mazā tirgū. Vienīgais ieguvums, kas varētu būt no abu skolu apvienošanas, ka samazināsies administrācijas izmaksas (apmēram 3 cilvēku algas) un it kā būs iespēja vairāk no sākumskolas skolotājiem prasīt atbilstošāku skolēnu sagatavotību ģimnāzijas kvalitātes standartiem. Kaut gan neredzu nekādus iemeslus šādai sadarbībai jau bijušajā modelī, kad skolu vadību līmenī iesaistoties Izglītības pārvaldei to varēja mierīgi risināt.

SOS! Nekur nedzird, ka sākumskolas „Atvase” vadība cīnītos par savas skolas saglabāšanu. Aptuveni pirms 10 gadiem, kad parādījās doma Jūrmalas Alternatīvo skolu apvienot ar kādu citu skolu, tās skolas direktors bija gatavs izdarīt jebko jebkuram, kurš tuvosies viņa skolai. Ziniet, tā skola pastāv joprojām. Pat domes sēdē, kurā biju klāt personīgi, “Atvases” direktore nebilda ne vienu vārdu savas skolas un kolektīva aizstāvībai. Skumji, bet izskatās ka kapteinis ir pirmais izlēcis no kuģa, ļaujot tam pašam peldēt nezināmā virzienā. Domes sēdē par šo skolu apvienošanu Izglītības pārvaldes vadītājam Imantam Vasmanim bija ļoti daudz, dažādu jautājumu, bet tikai no opozīcijas partiju “Tev, Jūrmalai“ un Nacionālā apvienības  deputātiem, kuriem bija liela skepse skolu apvienošanas vajadzībai, lai glābtu ģimnāzijas statusu. Jo apvienošana nerisina galveno jautājumu – skolēnu skaitu 10. – 12. klasēs. Par daudziem jautājumiem zālē esošie domes darbinieki un pozīcijas deputāti smīkņāja. „Saskaņas” deputāti visu laiku garlaikojās, jo viņiem tas nešķita interesanti, kaut gan uz dažiem jautājumiem I.Vasmanim pat nebija atbilžu. Vienubrīd viņš pat teica, ka ģimnāzijā strādā vājāki pedagogi, nekā “Atvasē”. Neskatoties ne uz ko, pozīcijas deputāti nobalsoja par sākumskolas “Atvase” likvidēšanu un pievienošanu ģimnāzijai. Interesanti, ka viena no deputātēm, kas balsoja par abu skolu apvienošanu un sākumskolas likvidēšanu, par vienas skolas direktores atlaišanu, ir arī  skolas direktore Irēna Kausiniece. Arī viņai neradās neviena jautājuma par šo skolu apvienošanu. Interesanti zināt, kā I.Kausinieces kundze būtu rīkojusies un balsojusi, ja Izglītības pārvalde būtu piedāvājusi viņas vadīto Pumpuru vidusskolu pārveidot par deviņgadīgo skolu, bet 10. – 12. klašu skolniekus pievienot ģimnāzijai, kas īstenībā risinātu skolēnu skaita problēmu ģimnāzijā un līdz ar to – statusa saglabāšanu.

Protams jāsaprot, ka valdošās koalīcijas daļai – ZZS, kas vada mūsu pilsētu, interesē nauda (lieli projekti), bet „Saskaņai”  ir savs elektorāts. Diemžēl, šo skolu apvienošana ietver abas šīs lietas, gan naudu, gan politiku, jo ir paredzēta Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un Kauguru vidusskolas renovācija. Šiem projektiem ir paredzēts aptuveni 7.6 milj. eiro, kur apm 1. milj. eiro ir Jūrmalas domes līdzfinansējums, bet pārējā nauda ir Eiropas struktūrfondu nauda. Interesanti, ka Eiropa šo naudu ir paredzējusi ģimnāziju uzlabošanai, bet mūsu domes vadība ir izdomājusi daļu naudas novirzīt Kauguru skolas renovācijai. Vēl interesantāks ir fakts, ka neskatoties uz faktu, ka jāglābj ģimnāzija, jo draud tai noņemt statusu, un visas pūles būtu jāpieliek, lai pirmkārt sakārtotu ģimnāziju, Jūrmalas domes vadība sākumā ir nolēmusi renovēt Kauguru vidusskolu, nevis ģimnāziju. Vēl vairāk tagad, kad ir apvienotas abas skolas, nākamajā mācību gadā ģimnāzijas telpās mācīsies 150 Kauguru vidusskolas bērni, jo viņu skolā būs renovācija. Par kādu kvalitatīvu mācīšanos ģimnāzijā varēs būt runa??? Neko nesaku, noteikti vajag arī Kauguru vidusskolu renovēt, bet vajadzētu taču izskatīt prioritātes. Varat tikai minēt, kāpēc ir šāds domes lēmums, jo mūsu pilsētu vada Saskaņa kopā ar ZZS. Saskaņa ir apsolījusi Kauguru vidusskolas remontu, bet ZZS interesē tikai naudas apguve. Vēl jāsaka, ka šo naudu Eiropa piešķir ar nosacījumu, ka vismaz piecus gadus pēc realizācijas ir jābūt ģimnāzijas statusam. Ja šo statusu zaudē, tad Jūrmalas domei būs jāatmaksā Eiropai ieguldītā nauda, tas nozīmē, ka to darīs Jūrmalas iedzīvotāji.

Domes sēdē izskanēja vairāki jautājumi par projektiem ar Eiropas naudām, kur pastāvēja riski, ka būs jāatmaksā kādas naudas Eiropai atpakaļ. Uz to domes priekšsēdētājs teica, ka neesot nekādu problēmu, ja vajadzēs – samaksās. Ir viegli šādi izsaimniekot jūrmalnieku naudu. Kā būtu, ja būtu jāatmaksā pašam no savas kabatas, tad nez vai bārstītos ar tādiem vārdiem. Jūrmalas domes “rūpes” par ģimnāziju parāda kaut vai fakts, ka ģimnāzija jau vairākus gadus lūdz sakārtot interneta problēmas, jo nav normāli, ka brīžiem interneta problēmu dēļ skolotājs pat e-klasē nevar nosūtīt skolniekiem mājas darbu. Atbilde – domei neesot naudas, lai šo problēmu atrisinātu. Tai pašā laikā mūsu pilsētā tiek rīkoti daudzi velobraucieni, dažāda veida skrējieni par lielām izmaksām. Ja kaut vienu skrējienu nerīkotu, varētu ģimnāzijai ne tikai interneta pieslēgumu uzlabot, bet arī ierīkot kādu interaktīvu  klasi.

SOS! Visā šajā stāstā visbēdīgākais ir Jūrmalas izglītības pārvaldes darbs, kuri savas bezdarbības vai nolaidīgas darbības dēļ iznīcina Jūrmalas izglītības prestižu. Viņu bezdarbības dēļ daudzi Jūrmalas iedzīvotāji izvēlas savas atvases vest uz citu pašvaldību skolām. Pēdējo piecu gadu laikā vidusskolu klasēs skolēnu skaits samazinājies par 250 jauniešiem. Izglītības pārvaldei  nav nekāda plāna, kā saglabāt un palielināt audzēkņu skaitu Jūrmalas izglītības iestādēs. Tieši otrādi – tās likvidē. Nepārdomāta skolu apvienošana veicinās vēl lielāku Jūrmalas bērnu aizplūšanu uz citu pašvaldību mācību iestādēm. Uzskatu, ka ar steigu jāreformē šāda pārvalde, jāatlaiž tās vadītājs, jāmeklē viņu vietā jauni darbinieki un vadītājs, pats galvenais, tiem jābūt Jūrmalas iedzīvotājiem, kuriem rūp mūsu pilsētas bērnu nākotne. Šajā brīdī lielākā daļa Jūrmalas pilsētā strādājušie domes darbinieki (vadošos amatos) un viens otrs deputāts, nav Jūrmalas iedzīvotāji, viņi paši neizmanto to, ko paši nolēmuši, viņiem ir vienalga, kā tas īstenosies dzīvē, jo ne viņi, ne viņu bērni to neizmanto. Uzskatu, ka pašreizējā pilsētas vadība ļaunprātīgi izrīkojas pret Jūrmalas bērniem. Jau tālajā 2014. gadā ieguldot lielu vecāku, skolu direktoru un citu institūciju darbu, pieaicinot privāto uzņēmēju, tika  izstrādāta JŪRMALAS PILSĒTAS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA 2015. – 2020. GADAM, ko pašreizējā domes vadība un izglītības pārvalde nav pildījusi, bet grāvusi. Koncepcijā bija paredzēts, ka ģimnāzija tiek būvēta un attīstīta kā centrs, kā galvenā skola, kurā tiek pilnveidota materiālā bāze, izremontētas telpas, piesaistīti labi skolotāji utt., bet pamatizglītībā Jūrmalas bērniem jāsaņem vienādi kvalitatīvu standartu visās skolās Jūrmalas teritorijā pēc iespējas tuvāk mājām. Ko dara pašreizējā vara? Tā likvidē un apvieno mazās skolas, veidojot dažus lielus centrus, kas nozīmē bērniem tālāku ceļu uz skolu. Ja ņem vērā, cik mazi un pārpildīti ir Jūrmalas autobusi, vecākiem tā patiesi ir dilemma  – vai ļaut bērniem apmeklēt Jūrmalas skolas, vai tomēr pa ceļam uz darbu vest viņus uz citām pašvaldībām. Jūrmalas pašvaldības izmaksas par Jūrmalas bērnu izglītības nodrošināšanu citās pašvaldībās ik gadu ir vairāk kā 500 000 eiro!!!

Fragments no dokumenta – JŪRMALAS PILSĒTAS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA 2015. – 2020. GADAM.

Jūrmalas vispārizglītojošās skolas kopumā raksturo nepietiekams telpu noslogojums (sk. 24.tabulu I.sējumā). Atbilstoši demogrāfiskajām prognozēm Jūrmalā turpmākajos piecos gados nav prognozējams skolas vecuma bērnu un jauniešu skaita pieaugums, tomēr, īstenojot izglītības koncepciju, Jūrmalas skolu audzēkņu skaitu iespējams pakāpeniski palielināt, piesaistot skolām tos jūrmalniekus, kuri pašlaik mācās ārpus Jūrmalas. Cits nozīmīgs faktors, vērtējot iespēju mainīt vispārizglītojošo skolu skaitu Jūrmalā, ir pilsētas ģeogrāfija – pilsēta ir teritoriāli izstiepta. Šādā situācijā, samazinot skolu skaitu krasi pasliktinātos skolu sasniedzamība un līdz ar to samazinātos pašvaldības izglītības iestāžu pievilcība. Šī iemesla dēļ ir ieteicams skolu skaitu Jūrmalā nesamazināt. Turpretī būtu izskatāmas dažādas iespējas, kā mainīt un paplašināt ar izglītību saistīto pakalpojumu klāstu tajās izglītības iestādēs, kurās klašu piepildījums un telpu noslogojums šobrīd nav optimāls. Kā piemērus šādām izmaiņām nenoslogotajās skolu telpas varētu minēt papildus pirmsskolas izglītības pakalpojumu nodrošināšanu, interešu un profesionālās ievirzes izglītības pakalpojumu klāsta attīstīšanu, kā arī iekļaujošās izglītības attīstības centra un alternatīvās izglītības attīstības centra aktivitāšu nodrošināšanu.

SOS! Pirms sešiem gadiem tika izstrādāts ļoti labs plāns Jūrmalas izglītības attīstībai (ar šo plānu var iepazīties Jūrmalas domes mājas lapā), to īstenojot ir vajadzīga tikai domes  un izglītības pārvaldes griba. Mēs šodien būtu pavisam citā situācijā. Diemžēl, lielākā daļa vadošo domes darbinieku un pat domes deputātu dzīvo ārpus Jūrmalas, un viņu tuvākie un bērni neizmanto to, par ko viņi lemj, viņiem ir vienalga, kā mums īstenot viņu pieņemtos lēmumus, jo viņi paši to neizmanto.

Bijušais Jūrmalas Valsts ģimnāzijas
un sākumskolas “Atvase”
skolas padomes priekšsēdētājs
Normunds Kazakevičs